Kontrolē izdevumus, īsteno ES projektus: kā pelna ģimenes ārsti Latvijā

Ģimenes ārstam no Rēzeknes Oļegam Filimonovam praksē ir vairāk nekā 2000 pacientu. Daļu no tiem viņš pieņem Kaunatas pagastā pie Rēzeknes, bet lielākā daļa pacientu pie viņa nāk uz pieņemšanu Rēzeknē.

Pacientu skaits Filimonova praksē strauji pieauga aptuveni pirms gada, kad viena no Rēzeknes ģimenes ārstēm aizgāja pensijā un viņas pacienti nokļuva pie Filimonova.

Pacientu nudien ir visai daudz, viņš atzīst "Delfi Bizness". Par daļu no viņiem viņš gan neatceras, kad redzējis pēdējoreiz. Ne visus izdevies veiksmīgi sadabūt, arī veicot to pacientu apzvanīšanu, kuri pie ģimenes ārsta nav bijuši trīs un vairāk gadu. Tādā veidā Veselības ministrija (VM) un Nacionālais veselības dienests (NVD) bija cerējuši risināt arī problēmas onkoloģijas aprūpē, uzrunājot cilvēkus uz profilaktiskiem izmeklējumiem.

Filimonovs savu praksi atvēris un strādā kā individuālais komerants (IK). Varēja arī veidot SIA, būt pašnodarbinātais vai būt darba ņēmējs kādā medicīnas iestādē. Tomēr viņš izvēlējās jau pirms kāda laika izveidoto IK arī savas prakses atvēršanai, jo IK ir daudz vieglāka nodokļu shēma nekā tad, ja strādā kā SIA.

Vienlaikus IK režīmā strādājošie var nodarbināt līdz pieciem darbiniekiem, tādēļ Filimonovs domā, ka viņam pēc kāda laika nāksies pāriet uz SIA. "Tas ir nākotnes jautājums, kas noteikti prasīs kādus papildu ieguldījumus, bet neesmu vēl sīkumos to izpētījis," viņš saka.

Savukārt, ja ģimenes ārsts slēdz līgumu ar medicīnas iestādi, lai strādātu tur, šis ārsts ir algots darbinieks un algu viņam nosaka iestāde, skaidro Filimonovs.

Viņa prakse pēdējos gadus strādā ar peļņu. Ģimenes ārsts neatklāj, cik lielu, tomēr tāda esot. To Filimonovs saista gan ar augošo pacientu skaitu, gan to, ka viņš ļoti rūpīgi kontrolē savus tēriņus un seko tam, ko var un nevar atļauties. Tāpat pēdējos pāris gados viņš savā praksē ir īstenojis divus Eiropas Savienības (ES) atbalstītus projektus. Tas palīdzējis izremontēt prakses telpas, kā arī iegādāties vajadzīgo tehniku.

Starp saviem daudzajiem pacientiem viņš ir novērojis, ka ir pietiekami daudz tādu, kas par savu veselību interesējas maz vai nemaz. To Filimonovs min kā grūtāko savā amatā. "Bieži nākas saskarties ar to, ka cilvēki nezina neko – kādas zāles lieto, kāpēc, kas īsti tās izrakstījis," saka Filimonovs.

Esot arī pacienti, kas mēdz nodarboties ar pašārstēšanos, bet tie, pēc Filimonova teiktā, neesot tie sliktākie gadījumi, jo šādi pacienti vismaz zina, kādus medikamentus lietojuši. "Sliktāk ir tad, ja atnāk cilvēks un saka, ka viņam bijis paaugstināts spiediens, bijis pie kaut kāda ārsta, viņš ir kaut ko izrakstījis, bet pacientam kļuvis slikti. Bet viņš nezina neko par to, ko pats darījis iepriekš. Rodas tāds iespaids, ka cilvēks vispār nav ieinteresēts, kas ar viņu notiek un ko ar viņu dara," atzīst Filimonovs.

Ģimenes ārste Rūta Plaude-Dedele strādājusi SIA "Ellas Šatalovas ģimenes ārsta un pediatra prakse" Rīgā. Šobrīd viņai atvērta arī sava prakse Mārupē. Viņa "Delfi Bizness" skaidro, ka jaunajam speciālistam ģimenes medicīnā ir divi varianti – kļūt par darba ņēmēju vai savas prakses veidošana. Izvēle tālāk atkarīga no jaunā speciālista personīgām prasībām un ambīcijām pret savu darba vidi, veicamo darbu, tā apjomu u.c., uzskata ārste.

"Ieskatam – savas prakses uzsākšanai minimāli nepieciešamais būtu telpas/telpu īre, telpu aprīkojums, aprīkojums pacienta izmeklēšanai, tehnoloģijas, datortehnika, papildu apsaimniekošana, telekomunikācijas utt.," nepieciešamības uzskaita Plaude-Dedele.

Savukārt, lai spētu veikt valsts apmaksātās manipulācijas, nepieciešams papildu aprīkojums. Lai iegādātos šādu tehniku, ir nepieciešami līdzekļi, bet, lai iegūtu līdzekļus, ir jāpelna. Un, lai pelnītu, ir vajadzīga prakse. "Abpurtais loks," situāciju ar savas prakses izveidi raksturo Plaude-Dedele.

Darbā grūtākais ir nepazaudēt robežu starp sevi un darbu, uzskata Plaude-Dedele. Viņa uzsver, ka "ģimenes medicīnā darbu nevar novilkt kā mēteli, ieejot mājās pa durvīm".

Viņa atzīst, ka ģimenes ārsta ikdienas darbā nākas saskarties ar dažāda rakstura problēmām. Nereti tiek risināti ne tikai medicīniski jautājumi, bet nākas darboties arī kā pedagogam, psihologam, sociālajam darbiniekam un atbalsta personālam.

"Darboties tik plaša spektra specialitātē, būt pirmajam, pie kā cilvēks vēršas pēc palīdzības, ar tik lielu iespēju uzlabot pacienta dzīves kvalitāti, paildzināt dzīvildzi, uzlabot darbspējas, sekundāri ietekmējot sabiedrības veselības procesus, – to visu varu tikai raksturot kā kalpošanu cilvēces labā," komentē Plaude-Dedele.

Viņa arī piebilst, ka, ņemot vērā nesamērīgo balansu starp pieprasīto darba kvalitāti, kvantitāti, atbildību un sniegto atbalstu, finansējumu, liela daļa šajā darbā balstās tieši entuziasmā un mīlestībā pret savu profesiju. "Bet vai tā jābūt?" retoriski vaicā Plaude-Dedele.

Jautājums par ārstu algām, tai skaitā finansējumu ģimenes ārstiem, ir sens kā pasaule. Ģimenes ārstu paustais, ka turpmāk pacientus bez maksas varētu pieņemt tikai četras reizes nedēļā, bet piektā diena varētu būt maksas, vienu no finanšu jautājumiem lika izkustināt.

Ģimenes ārstu praksēm no šā gada 1. februāra tiek piešķirts finansējums par aizvietošanu un paaugstināts maksājums par prakses uzturēšanu. Lai ģimenes ārstiem būtu atbilstošas prakses pieņemšanas telpas un nepieciešamais aprīkojums, tajā skaitā varētu paplašināt veselības aprūpes pakalpojumus, no februāra praksēm tiek palielināts ikmēneša fiksētais maksājums līdz 1000 eiro, kas ir par apmēram 270 eiro vairāk nekā līdz šim.

Palielināts arī fiksētais maksājums par ģimenes ārsta prakses otro un katru nākamo pieņemšanas vietu, tostarp arī feldšeru punktiem, līdz 400 eiro mēnesī, lai veicinātu jau esošo otro prakses vietu nodrošināšanu un jaunu vietu attīstību.

Lai saglabātu pēc iespējas pieejamāku medicīnisko palīdzību īpaši akūtajiem un hroniskajiem pacientiem, papildu finansējums tiek novirzīts par praksē strādājošo ārstniecības personu aizvietošanu, kas ietver atvaļinājumu, aizvietošanu slimības gadījumā u. c. attaisnotās prombūtnes.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) vadītāja Alise Nicmane-Aišpure iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka finansējuma pieauguma apmērs ir kompromiss, par kuru spēts vienoties ar VM.

2023. gada izskaņā LĢĀA paziņoja, ka vēlas slēgt jaunu līgumu ar NVD līdz 2024. gada beigām, strādājot četras dienas nedēļā par valsts apmaksu, bet piektā diena būtu par maksu.

Vēlāk asociācija vienojās pagarināt līdzšinējo līgumu ar NVD līdz februārim, jo saņēmusi valdības dokumentētu solījumu, ka risinājums tiks izstrādāts un iesniegts valdībai līdz 1. februārim.

Tomēr NVD noraidīja iespēju slēgt līgumu uz diviem mēnešiem, un VM aicināja ģimenes ārstus līgumu parakstīt līdz 29. decembrim. Gada beigās LĢĀA biedri parakstīja līgumus ar NVD, pagarinot sadarbības termiņu par vēl vienu gadu.

Ģimenes ārstu praksēm līgums ar NVD jāslēdz, lai tās varētu sniegt pacientiem valsts apmaksātus pakalpojumus.

Līgumu prakse ar NVD var slēgt dažādos veidos. Dienestā "Delfi Bizness" skaidro, ka ģimenes ārstiem ir divas iespējas vispār strādāt – vai nu viņš strādā pats, vai slēdz darba līgumu ar ārstniecības iestādi un strādā kā iestādes darbinieks.

Ja strādā pats, tad ārsts pats izdomā, kādu uzņēmējdarbības formu izvēlēties. Ģimenes ārsta darbības veikšanai persona var reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vai reģistrēties Uzņēmumu reģistrā IK, vai dibināt kapitālsabiedrību (SIA) un slēgt līgumus ar medicīnas iestādi kā saimnieciskās darbības veicējs, IK vai SIA.

Prakses ārsts, kurš reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs vai IK, būs pašnodarbinātais, savukārt SIA valdes loceklis vai SIA darbinieks būs darba ņēmējs saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Pēc tam ārsts reģistrējas Veselības inspekcijā kā pakalpojumu sniedzējs, vienlaikus ir jābūt norādītai prakses vietai jeb telpai, jo tas ir būtisks faktors, ko ļoti stingri uzrauga Veselības inspekcija, pēc tam var slēgt līgumu ar NVD, un līgumā tiek ietverta konkrētā vieta, kur tiek sniegti pakalpojumi. Piemēram, reģionos var būt ārsta prakse, kurai ir vairākas pieņemšanas vietas (novada ietvaros, ja ārsts pieņem pacientus vairākos pagastos).

Savukārt, ja ārsts strādā veselības centrā, slimnīcā un ir iestādes algots darbinieks, viņam ir darba līgums ar konkrēto ārstniecības iestādi – šādā gadījumā NVD ir līgums ar konkrēto iestādi par valsts apmaksāta pakalpojuma nodrošināšanu. Piemēram, ir veselības centrs, kurš noslēdzis līgumu ar NVD par valsts apmaksāta ķirurga konsultāciju sniegšanu, tad centrs meklē speciālistu un slēdz līgumu ar speciālistu. Tas pats ir ar ģimenes ārstu.

Tas, kas NVD ir būtiski, – praksei, ārstam ir jābūt Veselības inspekcijas ārstniecības iestāžu, personu reģistrā, lai varētu slēgt līgumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu.

Nodokļu normatīvie akti nenosaka, kāda uzņēmējdarbības forma jāreģistrē personai, lai tā varētu darboties kā ģimenes ārsts.