Finanšu ministrija samazinājusi ekonomikas izaugsmes un inflācijas prognozi šim gadam

Salīdzinot ar iepriekšējām, 2023. gada jūnija sākumā izstrādātajām prognozēm, IKP pieauguma prognoze 2024. gadam ir samazināta par 1,1 procentpunktu, bet 2025. gadam prognoze nav mainīta. Nākamajos trīs gados ekonomikas izaugsme nedaudz palēnināsies, 2026. gadā veidojot 2,5% un līdz 2028. gadam palēninoties līdz 2,3%.

"Redzam, ka visā Eiropā joprojām saglabājas visai augsta nenoteiktība gan saistībā ar Krievijas sākto karu Ukrainā, gan Eiropas Centrālās bankas politiku un prognozēm par iespējamu procentu likmju pazemināšanas sākšanu šā gada laikā, kas kavē investīciju lēmumu pieņemšanu. Jārēķinās, ka ekonomikas izaugsmes tempi nebūs tik labi, kā mēs vēlētos, un mums kā valstij būs pieejams mazāk resursu. Tādēļ jo būtiskāka loma šinī un tuvākajos gados būs arī lielo investīciju projektu realizācijai un Eiropas Savienības fondu finansējuma pieaugumam," uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Zemāku ekonomikas izaugsmi 2024. gadā lielā mērā nosaka pagājušā gada dinamika, kad, krītoties pieprasījumam ārējā tirgū un augstajam cenu līmenim kavējot privātā patēriņa izaugsmi Latvijā, IKP pieaugums nesasniedza prognozēto. Pēc provizoriskiem datiem Latvijas ekonomika pērnajā gadā saruka par 0,6%, ko visbūtiskāk ietekmēja eksporta un privātā patēriņa kritums, kamēr pozitīvi devumi bija investīciju un sabiedriskā patēriņa kāpumam.

Pēdējo mēnešu laikā Latvijas galveno ārējās tirdzniecības partnervalstu ekonomikas izaugsmes prognozes 2024. gadam pakāpeniski ir pasliktinājušās. Lai arī šie prognožu pazeminājumi joprojām bijuši ļoti mēreni, zemāka izaugsme Eiropā samazinās arī Latvijas ekonomikas gaidāmo izaugsmi. Kopumā Eiropas Savienībai (ES) un eirozonai šim gadam gan ir prognozēti augstāki izaugsmes tempi nekā 2023. gadā, tomēr tie joprojām ir vēsturiski zemā līmenī.

Vienlaikus jau no gada otrās puses, Eiropas ekonomikai sākot augt straujāk un arvien mazinoties nesenā krasā cenu kāpuma negatīvajai ietekmei uz Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, arī Latvijas ekonomikas izaugsme kļūs straujāka, 2025. gadā paātrinoties līdz 2,9%.

Līdz ar straujo energoresursu un citu izejvielu cenu kritumu pasaules tirgos, kas atstāj stabilizējošu ietekmi arī uz pārējo preču cenām, kā arī Eiropas Centrālās bankas īstenoto stingro inflācijas ierobežošanas politiku, Latvijas inflācijas prognoze 2024. gadam ir samazināta līdz 1,6%. Iepriekšējās, 2023. gada jūnijā sagatavotajās prognozēs FM šim gadam bija prognozējusi cenu pieaugumu 2,2% apmērā.

Vidējā termiņā, laikā līdz 2028. gadam prognozējama inflācijas stabilizēšanās ap 2,5%, kas atbilst konverģējošas valsts cenu pieauguma līmenim.

Ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās un pēdējos ceturkšņos arī kritums līdz šim praktiski nav atstājis ietekmi uz bezdarba un nodarbinātības rādītājiem, kas, salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, nav būtiski koriģēti.

Pēc FM prognozēm bezdarba līmenis šogad varētu saglabāties 2023. gada līmenī 6,4% apmērā, bet pēc tam straujākas ekonomikas izaugsmes un demogrāfiskās situācijas ietekmē līdz 2028. gadam pakāpeniski noslīdēt līdz 5% līmenim. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits saglabāsies stabils – 888 tūkstošu līmenī ar nelielu lejupvērstu tendenci.

Mēneša vidējā darba samaksa šogad turpinās palielināties, ko ietekmēs gan cenu līmeņa pieaugums, gan minimālās darba samaksas kāpums no 620 līdz 700 eiro, gan valsts budžeta izdevumu pieaugums sabiedriskā sektora darbinieku algām, tostarp veselības, aizsardzības un izglītības nozarēs.

FM prognozē, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa šogad palielināsies par 7,5%, sasniedzot 1650 eiro, bet nākamajos gados algu pieauguma temps kļūs lēnāks, pakāpeniski pietuvojoties produktivitātes pieauguma tempam un stabilizējoties 5% līmenī.

Prognožu sagatavošanas procesā FM konsultējās ar Eiropas Komisijas, Latvijas Bankas, Ekonomikas ministrijas un komercbanku ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes 2024. gada 12. februārī ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.