Augstsprieguma tīkls, elektrotīkli un projekti - 7
Foto: Publicitātes attēli

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) aizvadītajā nedēļā parakstījis 77 miljonus eiro vērtu līgumu ar Vācijā reģistrēto kompāniju "Rolls-Royce Solutions" par lieljaudas bateriju sistēmu piegādi un tām vajadzīgo objektu būvniecību. No šī iepirkuma pretendentiem gan pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) ieteikuma nesadarboties ticis izslēgts par dažiem miljoniem lētākais SIA "Monum" piedāvājums, kas iepriekš būvējusi dažādus enerģētikas objektus. Par to svētdien ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".

Savukārt uzvarētāja piedāvājumā redzamas saites ar "būvnieku karteli", taču tas nav bijis pamats pretendentu izslēgt, atzīmē raidījums.

"de facto" atgādina, ka nākamā gada februārī Latvija un pārējās Baltijas valstis atslēgsies no Krievijas elektroapgādes tīkla. Pagaidām vēl elektroenerģija turpina plūst pāri robežām, tādā veidot nodrošinot, ka tīkls ir balansā un elektrības nevienā valstī netrūkst. Pēc atslēgšanās tīkla stabilitāte un frekvence būs jānodrošina pašiem. Oficiāli par atslēgšanos Baltijas valstis Krievijai un Baltkrievijai paziņos augustā.

AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis izteicies, ka Baltijas valstis ir gatavas arī situācijai, ja Krievija tās no tīkla pēkšņi atslēgtu ātrāk. "Mēs esam gatavi pāriet pilnīgi izolētā darbībā. Mums ir pietiekošas ražošanas jaudas, lai Baltija varētu sevi apgādāt. Mums ir diezgan labi savienojumi ar citām ES dalībvalstīm kā Somija, Zviedrija, Polija," teica Irklis.

Foto: LETA

Viņš gan norādīja, ka arī plānotajā atslēgšanās brīdī 2025. gada februārī vēl nebūs pilnībā pabeigta vietējā infrastruktūra, kas nozīmē lielākas izmaksas operatoram par tīkla uzturēšanu.

Viens no galvenajiem atlikušajiem objektiem ir lieljaudas baterijas, kas vajadzīgas, lai AST varētu sistēmu ātri regulēt – vajadzības gadījumā enerģiju no tīkla pieglabāt, un vēlāk iepludināt atpakaļ, ja enerģijas pietrūkst.

LTV vēsta, ka pirmajā piegājienā iepirkums neizdevās. Bija tikai viens pretendents ar krietni dārgāku piedāvājumu, nekā AST plānoja projektam atvēlēt. Tagad noslēdzies otrais mēģinājums.

Piedāvājumus iesniedza trīs pretendenti – itāļu "Nidec ASI", Vācijā reģistrētais "Rolls-Royce Solutions", kā arī vietējā firma SIA "Monum", kas piedāvāja darbus izdarīt vislētāk – par 74,6 miljoniem eiro, taču šo uzņēmumu AST no iepirkuma izslēdza, pamatojoties uz rekomendāciju no SAB.

Irklis norādīja, ka atzinums bijis negatīvs nevis par pašu "Monum", bet gan tā piesaistītu partneri.

"Pretendentiem ir jābūt atbilstīgiem un jāgūst pārliecība, ka viņu izvēlētā tehnoloģija vai partneri, ar kuriem viņi sadarbojas, neapdraud kritiskās infrastruktūras drošumu. Attiecībā uz "Monum" – nevis uz pašu kompāniju, bet viņu piedāvājumu kā tādu – tika saņemta kompetentās iestādes rekomendācija, ka ar viņiem nebūtu slēdzams līgums šajā gadījumā, jo tiek saskatīti drošības riski," teica Irklis.

Konkrētāk to, kas "Monum" piedāvājumā radījis riskus drošībai, ne AST, ne SAB nekomentē.

Arī "Monum" iemeslus nezinot, taču rakstiskā atbildē uzņēmums LTV norādījis, ka negatīvais atzinums ir par piesaistīto apakšuzņēmumu no Vācijas, ar kuru "Monum" bijusi sadarbība arī citos objektos Latvijā. Atklāt partnera nosaukumu "Monum" atteicās, jo uzņēmuma ieskatā tas kaitētu partnera reputācijai.

"de facto" atgādina, ka līdzīga situācija nesen bijusi arī "Rail Baltica" pamattrases iepirkumā, kur pretendents no Turcijas tika izslēgts, balstoties uz Valsts drošības dienesta rekomendāciju. Lēmumu spēkā atstāja gan Iepirkumu uzraudzības birojs, gan vēlāk arī tiesa. "Monum" pārsūdzēt izslēgšanu nav mēģinājis.

"Tā kā SIA "Monum" kā privātpersonai nav iespējams iepazīties un nav zināmi SAB norādītie iemesli negatīvam atzinumam, var tikai cerēt un paļauties, ka drošības riski patiešām tiek novērtēti adekvāti un tiesiski, nepamatoti neietekmējot pasūtītāja lēmumu par uzvarētāju iepirkumos, jo, izslēdzot SIA "Monum", valsts izdevumi konkrētā objekta būvniecībā sadārdzināsies par vairākiem miljoniem," rakstiskā atbildē LTV savu pozīciju skaidroja "Monum".

Irklis gan "de facto" norādījis, ka arī gadījumā, ja "Monum" nebūtu izslēgts, saimnieciski izdevīgāks tāpat būtu uzvarētāja "Rolls-Royce Solutions" piedāvājums, kaut vai tas ir nedaudz dārgāks.

LTV vēsta, ka "Monum" savā atbildē arī paudis ka iepirkumā mulsinot uzvarētāja saistība ar bēdīgi slaveno "būvnieku karteli". Runa ir par "Rolls-Royce Solutions" piesaistīto apakšuzņēmumu "LEC Construction International", kas ir Vācijā reģistrēta firma, kas pilnībā pieder Latvijas kompānijai "Latvijas Energoceltnieks". Konkurences padome to atzinusi par karteļa dalībnieci.

Uz jautājumu, kāpēc iepirkumam Latvijā piesaistīta Vācijas meitas kompānija, "Latvijas Energoceltnieks" atbildēja, ka arī "Rolls-Royce Solutions" ir reģistrēts Vācijā, līdz ar to loģiski, ka arī apakšuzņēmums ir no Vācijas.

Tikmēr Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) atzīst, ka šis ir veids, kā iespējams apiet pērn spēkā stājušos aizliegumu "kartelistiem" startēt iepirkumos.

Ja "Latvijas Energoceltnieks" kā apakšuzņēmums būtu piesaistīts pats, uzvarēt iepirkumā nevarētu. "Apakšuzņēmējiem atšķirība ir tāda no paša pretendenta, ka apakšuzņēmumu šajā gadījumā nomaina. Tātad šeit apakšuzņēmējs pretendentam būtu jānomaina, savukārt, ja izslēgšanas noteikums attiektos uz pašu pretendentu, tad gan pretendents būtu izslēgts," "de facto" teica IUB vadītājs Artis Lapiņš.

Viņš skaidroja, ka, atšķirībā no paša piedāvājuma iesniedzēja, piesaistītajiem apakšuzņēmumiem īpašnieki jāpārbauda iepirkumos nav, un līdz ar to uz tiem izslēgšanas nosacījumi neattiecas.

Tātad "kartelistu" meitas kompānijas publiskajos iepirkumos nolīgt var, ja tie ir apakšuzņēmumi. Lapiņš teica, ka pēdējā laikā iepirkumu procedūras jau tā kļuvušas krietni sarežģītākas, un pārbaudīt apakšuzņēmumus stingrāk nozīmētu vēl lielāku administratīvo slogu pasūtītājiem.

"Te vienmēr būs tas samērīgums starp šo te izslēgšanu, un otrā pusē arī administratīvo slogu šo te visu pārbaudīt," norādīja Lapiņš.

Savukārt AST valdes priekšsēdētājs Irklis raidījumā uzsvēra, ka iepirkumā karteļa dalībnieka iesaiste esot rūpīgi izvērtēta, un secināts, ka tas pretendentu neliek izslēgt.

"Šis nav viens no tiem gadījumiem, kad būtu pamats izslēgt [pretendentu], neskatoties uz to, ka saistītais uzņēmums Latvijā ir bijis arī šinī kartelī. No juristu puses un iepirkumu speciālistu puses tas ir rūpīgi pārbaudīts. Arī šis iepirkuma rezultāts nav apstrīdēts Iepirkumu uzraudzības birojā, kas mums dod pārliecību, ka mēs rīkojamies atbilstīgi iepirkuma likuma normām," raidījumam "de facto" teica Irklis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!