Neskatoties vairākiem nozīmīgiem izaicinājumiem, pasaulē notiek arī pozitīvas pārmaiņas

Pagājušais gads apliecināja pasaules ekonomikas noturību un spēju pielāgoties. Lielākās ekonomikas piedzīvoja ievērojamu inflācijas atkāpšanos, veiksmīgi izvairoties no recesijas. Piegādes ķēdes traucējumi mazinājās, un darba tirgus saglabājās stabils, veidojot labu pamatu ekonomiskajai darbībai.

Runājot par 2024. gada perspektīvām, centrālās bankas apsver pāreju uz stimulējošāku monetāro politiku, paužot pārliecību par inflācijas spiediena pārvarēšanu. Neskatoties uz ieilgušajiem ģeopolitiskajiem konfliktiem un spriedzi tirdzniecībā, ekonomisti uzskata, ka pasaules ekonomikas perspektīvas šobrīd ir labvēlīgākas nekā sākotnēji gaidīts.

"Latvijas ekonomiku tuvākajā nākotnē turpinās ietekmēt ģeopolitiskā situācija reģionā. Ārvalstu investoru vēlme investēt Baltijas valstīs ir sarukusi, tie vai nu nogaida vai arī šobrīd ir atlikuši plānus investēt šajās valstīs. Darījumi tirgū notiek, taču biežāk ar vietējā kapitāla iesaisti. Novērojama arī vairāku ārvalstu investoru vēlme pamest Latvijas tirgu, izliekot savus biznesus pārdošanā," norāda "Deloitte" vadošā partnere Baltijā Kristīne Jarve.

Neskatoties uz ekonomikas stagnāciju 2023. gadā, eirozona demonstrē noturību izaicinošajos apstākļos. 2024. gads ir iesācies ar daudz mazāku nekā prognozēts energoresursu krīzi un stabilu darba tirgu, kas dod cerību. Ģeopolitiskās spriedzes, vēlēšanu un fiskālās konsolidācijas dēļ investoriem iesaka būt piesardzīgiem, neskatoties uz iespējamo resursu palielinājumu NextGen ES fondos, kas ir domāti tieši investīciju "sildīšanai".

"Deloitte" ekonomisti prognozē piesardzīgu 0,4 – 0,6% IKP palielinājumu lielākajās eirozonas ekonomikās, kā piemēram, Vācijā, Spānijā vai Lielbritānijā. Savukārt, Ziemeļvalstu reģionā IKP pieaugums ir plānots vidēji 1% apmērā, ar vislielāko pieaugumu Islandē – līdz pat 2%.

Centrāleiropas reģionā (kurā ietilpst arī Baltija), kas aptver 11 ES dalībvalstis no bijušā Austrumu bloka, ekonomiskās prognozes ir ļoti dažādas. Kamēr Polija un Rumānija šķietami izvairījās no recesijas, Čehijā, Ungārijā un Baltijā prognozē negatīvu izaugsmi arī 2024. gadā.

Kopumā ekonomisti diezgan pozitīvi skatās uz kopējo Centrāleiropas IKP pieaugumu, paredzot, ka 2024. gadā Centrāleiropa uzrādīs vairāk nekā divas reizes straujāku izaugsmes tempu nekā pārējā Eiropas Savienībā (2,5% pret 1,1%), ko pamatā veicinās Polija un Rumānija. Runājot par darba tirgu, neraugoties uz tādiem izaicinājumiem kā iedzīvotāju novecošana, reģions demonstrē noturību, elastību un spēju integrēt bēgļus.

"Līdzīgi kā minēts ziņojumā, Latviju, tāpat kā citas valstis, šajā gadā ietekmēs procentu likmes, energoresursu cenas, izaicinājumi darbaspēka jomā un ģeopolitiskā spriedze", komentē Jarve.

"Inflācijas samazināšanās gan Latvijā, gan arī citās eirozonas valstīs vieš cerību, ka 2024. gadā varētu tikt mazinātas Euribor procentu likmes. Tas varētu atstāt pozitīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, dodot stimulu gan patēriņam, gan mūsu eksporta produktu pieprasījumam citās valstīs. Lai gan šobrīd Latvijai ir prognozēta neliela lejupslīde, efektīva ekonomiskā sadarbība ar straujāk augošajām eirozonas valstīm var šo situāciju uzlabot".