Janvārī Latvijā saražots par 20% vairāk elektroenerģijas, nekā patērēts; vidējā cena augusi

Tādējādi Latvijā saražots par 20% vairāk elektroenerģijas nekā patērēts, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Janvārī Latvijā būtiski palielinājies dabasgāzes elektrostaciju saražotais elektroenerģijas apjoms – tas audzis par 124%, sasniedzot 409 GWh, kas veido 49% no visa Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoma janvārī. Saražotās elektroenerģijas apjoma pieaugums novērojams arī vēja elektrostacijās, sasniedzot 37 GWh, kas ir 51% vairāk nekā decembrī un saules elektrostacijās – pieaugums par 215% jeb līdz 1,2 GWh. Parējos ģenerācijas veidos saražotās elektroenerģijas apjoms janvārī mainījās nebūtiski.

2024. gada janvārī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā palielinājās līdz 117,16 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir par 32% vairāk nekā decembrī un attiecībā pret 2023. gada janvāri cena ir par 17% augstāka.

Vidējās mēneša cenas pieaugumu izraisīja vairāku apstākļu kopums: to ietekmēja gan aukstie laika apstākļi, kas izraisīja patēriņa pieaugumu, gan vairāku elektrostaciju remontdarbi. Gada pirmajā nedēļā Skandināvijā un Baltijas valstīs bija novērojams straujš elektroenerģijas cenu kāpums.

Pīķis tika sasniegts 5. janvārī, kad "NordPool" biržā, īpaši Somijas un Igaunijas cenu apgabalos, bija novērojamas rekordaugstas elektroenerģijas cenas – 1896,00 EUR/MWh, bet Latvijā un Lietuvā – 1478,91 EUR/MWh.

Straujo elektroenerģijas cenu pieaugumu gada sākumā noteica lielais sals, kas veicināja elektroenerģijas patēriņa pieaugumu un, lai to nosegtu, palielinājās nepieciešamība ražošanai izmantot fosilos resursus, kas ir dārgāki. Turklāt 5. janvārī Baltijā un Somijā remontu dēļ nedarbojās elektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu ap 1700 MW.

Pateicoties augstajai ūdens pietecei Daugavā gada sākumā, Latvija ne vien pilnībā spēja saražot pietiekamu elektroenerģijas daudzumu Latvijas patēriņa nosegšanai, bet arī eksportēja elektroenerģiju, kā ietekmē gada pirmajā nedēļā Latvijā bija novērojamas pat zemākas elektroenerģijas cenas nekā Somijā un Igaunijā.

Tā ietekmē gada sākumā bija novērojamas arī izmaiņas Baltijas valstu elektroenerģijas importa – eksporta struktūrā – ierasts ir elektroenerģijas plūsmas virziens no Somijas uz Igauniju un tālāk uz Latviju un Lietuvu, taču gada sākumā tā bija pretēja – Somija importēja elektroenerģiju no Baltijas valstīm.

Sākot ar otro janvāra nedēļu, Latvijā vidējā elektroenerģijas cena samazinājās, jo siltāku laikapstākļu ietekmē samazinājās elektroenerģijas patēriņš, palielinājās izstrāde vēja elektrostacijās un pieauga elektroenerģijas plūsmas no Somijas, kur vidējā elektroenerģijas cena bija zemāka.

Augstāk minēto faktoru dēļ janvāra vidējās elektroenerģijas cenas starp Baltijas valstīm vairs nebija vienādas, kā tas bija pērnā gada pēdējos 3 mēnešos, bet gan visās 3 Baltijas valstīs pieauga – Igaunijā par 42% jeb līdz 126,48 EUR/MWh, bet Lietuvā, tāpat kā Latvijā, par 32% jeb attiecīgi līdz 117,41 un 117,16 EUR/MWh;

26. janvārī bojājuma dēļ neplānoti tika atslēgts "EstLink 2" elektroenerģijas savienojums starp Somiju un Igauniju, kā rezultātā pārvades jauda starp Somiju un Igauniju ir samazināta par 650 MW, tādējādi kopējā pārvades jauda samazinājās līdz 350 MW, ko nodrošina "Estlink 1". Latvijas energosistēmas ģenerējošās jaudas ir pietiekamas, lai nosegtu Latvijas patēriņu, kā arī eksportētu elektroenerģiju uz Lietuvu un Igauniju. Papildus tam, atslēgums nav negatīvi ietekmējis "NordPool" biržas elektroenerģijas cenas un tās turpina būt stabilas.

Salīdzinot kopējo mēneša importētās elektroenerģijas apjomu uz Baltijas valstīm ar iepriekšējo mēnesi, tas kopumā ir samazinājies par 13%. Elektroenerģijas importa apjoms ir samazinājies par 27,5% no Somijas un par 9,7% no Polijas, savukārt palielinājies par 1,3% no Zviedrijas.

Importa samazinājums tika kompensēts ar ražošanas pieaugumu visās trīs Baltijas valstīs kopumā par 25% - Igaunijā attiecībā pret decembri tas pieauga par 18%, Lietuvā – par 16%, bet Latvijā – par 40%.