Latvijas IKP 2023. gadā samazinājies par 0,3%  (5)

2023. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada 4. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētiem datiem IKP palielinājies par 0,1%. Salīdzinot ar 3. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem palielinājies par 0,8%. Faktiskajās cenās IKP 4. ceturksnī bija 10,7 miljardi eiro.

(2023. gads pret 2022. gadu, salīdzināmajās cenās)

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2023. gadā samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumu nozaru – pieauga par 0,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apjoms samazinājās par 8,1%, ko veicināja produkcijas apjoma samazinājums augkopībā un lopkopībā par 7,8% un mežsaimniecībā un mežizstrādē – par 9,2%, bet zivsaimniecības nozarē vērojams pieaugums par 2,2%.

Kritums kūdras ieguvē un pārstrādē par 19,9%, kā arī grants un smilts karjeru izstrādē par 18,9% ietekmēja kopējo ražošanas apjomu samazinājumu ieguves rūpniecības nozarē par 19,5%.

Pēc ilggadīga pozitīva ieguldījuma kopējās ekonomikas attīstībā apstrādes rūpniecība uzrādījusi kritumu par 5,2% un radīja lielāko negatīvo ietekmi (-0,7 procentpunkti) uz kopējo pievienoto vērtību. Kritumu uzrādīja 15 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Pēc īpatsvara lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā apjomi samazinājās par 8,4%. Lejupslīde vērojama arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā – kritums par 6,2%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 16,8%, mēbeļu ražošanā – par 20,8%, kā arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā. Pozitīvi kopējo nozares pievienoto vērtību ietekmēja izaugsme pārtikas produktu ražošanā par 4,0%, elektrisko iekārtu ražošanā – par 12,4%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 15,3%.

Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjomi samazinājās par 0,8%.

Pēc vairāku gadu negatīvām tendencēm būvniecības produkcijas pievienotā vērtība 2023. gadā palielinājās par 18,6% un bija galvenais pozitīvi ietekmējošais faktors IKP attīstībā (+0,8 procentpunkti). Ēku būvniecības apjomi gada laikā pieauga par 26,8%, inženierbūvniecības apjomi – par 10,8% (tajā skaitā pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība – par 36,7%, pārējā inženierbūvniecība – par 35,7%, bet ceļu un dzelzceļu būvniecība samazinājās par 2,7%). Specializēto būvdarbu apjomi gada laikā palielinājās par 17,8% (tajā skaitā ēku nojaukšana un būvlaukuma sagatavošana – par 19,7%, elektroinstalācijas ierīkošana, cauruļvadu uzstādīšana un citas līdzīgas darbības – par 21,0%, būvdarbu pabeigšanas darbi – par 9,5%, bet citi specializētie būvdarbi – par 18,9%).

Mazumtirdzniecība samazinājās par 2,5%, tajā skaitā nepārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājusies par 1,8%, bet pārtikas preču mazumtirdzniecība – par 3,8%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 11,1%, bet vairumtirdzniecībā vērojama lejupslīde par 11,3%.

Negatīvu izaugsmi 2023. gadā uzrādīja visas transporta un uzglabāšanas apakšnozares, izņemot aviotransportu (pieaugums par 25,9%). Sauszemes un cauruļvadu transportā kritums par 5,2%, ūdens transporta jomā – par 11,9%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās sniegto pakalpojumu apjoma kritums par 13,7%, pasta un kurjeru darbībās – par 3,0%. Kopumā transporta un uzglabāšanas nozares pievienotā vērtība saruka par 7,8%.

Izmitināšanas un ēdināšanas sniegto pakalpojumu apjoms palielinājies par 7,4%, tai skaitā izmitināšanā – par 1,5% un ēdināšanas pakalpojumos – par 9,4%.

2023. gadā informācijas un komunikāciju nozare palielinājusies par 3,0%, tajā skaitā lielākajās apakšnozarēs: datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 9,7% un informācijas pakalpojumu sniegšanā – par 7,0%. Savukārt kritums vērojams telekomunikāciju pakalpojumos par 9,9%.

Finanšu un apdrošināšanas nozare palielinājusies par 2,6%. Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozares pieaugumu par 15,0% noteica bruto parakstīto prēmiju pieaugums nedzīvības apdrošināšanā un pensiju plāna dalībnieku iemaksu pieaugums privātajos pensiju plānos (3. pensiju līmenis). Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošās darbībās pieaugumu 6,4% apmērā ietekmēja tādas darbības kā operācijas ar vērtspapīriem un finanšu tirgus vadīšana. Savukārt finanšu pakalpojumu nozarē ir bijis samazinājums 1,2% apmērā.

CSP atzīmē, ka faktiskajās cenās banku pievienotā vērtība ir pieaugusi būtiski – par 55,3%, tomēr šis pieaugums ir noticis uz sniegto pakalpojumu cenu pieauguma rēķina (piemēram, banku izsniegto kredītu procentu likmju celšana).

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apjoms 2023. gadā krities par 1,0%. Nozares attīstību veicināja izaugsme centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās (par 8,1%), arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumos, tehniskajā pārbaudē un analīzē (par 12,7%), citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšanā (par 2,6%). Savukārt negatīvi nozares attīstību ietekmēja kritums juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā (par 2,0%) un reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā (par 22,7%).

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozares pieaugumu par 5,4% veicināja pozitīva attīstība iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniegšanā – par 4,1% un ēku uzturēšanas un ainavu kopšanas pakalpojumu sniegšanā – par 36,7%. Negatīvi nozari ietekmēja kritums darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu – par 11,3%, apsardzes un izmeklēšanas sniegtajos pakalpojumos – par 2,3% un biroju administratīvajās darbībās – par 2,4%.

Mākslas, izklaides un atpūtas jomas veiksmīgā darbība veidoja nozares pieaugumu pret iepriekšējo gadu par 11,7%. Nozares attīstību veicināja pieaugums radošajās, mākslinieciskajās un izklaides darbībās par 17,8%, sporta nodarbībās, izklaides un atpūtas darbībās – par 12,6%, kā arī azartspēļu un derību apakšnozarē – par 8,3%.

Produktu nodokļu (galvenokārt, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2023. gadā samazinājās par 5,1%.

(2023. gads pret 2022. gadu, salīdzināmajās cenās)

2023. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu mājsaimniecību kopējie izdevumi samazinājušies par 1,0%. Patērētās pārtikas apjoms, kas iegādāts gan mazumtirdzniecībā, gan e-vidē samazinājās par 3,4%. Par 7,3% samazinājies ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu (izdevumi par mājokli, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais) izmantošanas apjoms. Mājsaimniecības par 6,3% vairāk izmantojošas transportu (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija).

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 7,0%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā auguši par 8,2%, tai skaitā mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājušies par 18, %, ko galvenokārt ietekmēja zemais bāzes līmenis 2022. gadā. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos samazinājušies par 0,3%, intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) – par 0,8%.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi samazinājušies par 5,9%, tai skaitā preču eksporta – par 7,1%, bet pakalpojumu eksporta – par 2,6%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), mehānismi un mehāniskas ierīces, kā arī elektroierīces un elektroiekārtas. 2023. gadā galvenie eksportētie pakalpojumi: transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi (pētniecības un attīstības, profesionālie un vadībzinību, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi).

Preču un pakalpojumu imports samazinājies par 2,9%, tai skaitā preču importa apjomi samazinājušies par 3,9%, bet pakalpojumu imports pieaudzis par 2,5%. Galvenokārt tika importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, sauszemes transporta līdzekļi un to daļas. Svarīgākie importētie pakalpojumi: transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.