Ieroču ražošanā izmantojamā mangāna rūda uz Krieviju plūst caur Latvijas un Igaunijas ostām, ziņo laikraksts  (5)

Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023. gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.

Drošības un ekonomikas eksperts Raivo Vare pieļāva, ka mangāna rūdas importa kāpums Krievijā ir saistāms ar kara vajadzībām.

Lielāko daļu mangāna rūdas Krievija importēja no Dienvidāfrikas Republikas, Gabonas, Brazīlijas un Kotdivuāras.

Dažādu iemeslu dēļ kuģi nedodas tieši uz Krievijas ostām, tādēļ kravas ar mangānu ir jāpārkrauj vilcienos, kas dodas uz Krieviju.

Kā liecina "Postimees" rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.

Latvijas valsts dzelzceļa kompānija "LDZ Loģistika" ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju. Kompānija jau 2018. gadā sāka pieņemt kuģus, kas veda mangāna rūdu no Āfrikas. Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam, tādu kravu apjoms krasi pieauga. Pieprasījuma dēļ mangāna cena ir pieaugusi no 150 ASV dolāriem pirms kara līdz 300-350 ASV dolāriem par tonnu.

"Postimees" lūdza rakstā pausto informāciju komentēt gan "Latvijas dzelzceļam" (LDZ), gan Satiksmes ministrijai, tomēr abas institūcijas apstiprināja informācijas lūgumu, tomēr līdz raksta nodošanai drukai nav atbildējušas.

Pirms gada LDZ apturēja mangāna rūdas glabāšanas pakalpojumu. LDZ uzglabātā mangāna rūda galvenokārt tika vesta Krievijā lielākajam dzelzs sakausējumu ražotājam - Čeļabinskas elektrometalurģijas rūpnīcai -, kura klients ilgstoši ir Krievijas aizsardzības rūpniecības sektors.

Kopš 2023.gada mangāna rūdu Čeļabinskā nogādāja arī ar Vehi daļēji piederošās kompānijas "Silsteve" starpniecību, liecina dažādas ārvalstu muitas deklarāciju datubāzes. Pērn ap 400 000 tonnu mangāna rūdas caur "Silsteve" tika vestas uz Čeļabinsku. "Postimees" rīcībā nav informācijas, cik "Silsteve" tādos darījumos nopelnīja, bet to kopējā vērtība pārsniedz 100 miljonus eiro. 2022.gadā Vehi daļēji piederošais ostas uzņēmums darījumos ar Krieviju ieguva 624 000 eiro, kas nozīmē, ka pērn summa būtiski pieauga, jo palielinājies darījumu apjoms.

Vehi, kurš bija Igaunijas premjerministrs 1995.-1997.gadā, atteicās "Postimees" komentēt uzņēmuma darbību, uzsverot, ka "visas kompānijas ievēro Igaunijas likumus, arī Igaunijas sankciju likumu".

Bijušajam premjerministram pieder 50% "Silsteve". Otra puse uzņēmuma pieder Jevgēnijam Malovam un Gļebam Katkovam, kas ir patiesā labuma guvēji "Silsteve" īpašniekiem "Famer Holding" un "Optial Holding". Katkova tēvs Andrejs Katkovs ir "Silsteve" padomes loceklis. Šai pašai uzņēmēju grupai pieder arī Sillamē osta.

Pagājušā gadsimta 80.gados Andrejs Katkovs un Malovs strādāja kopā ar pašlaik pazīstamo Krievijas oligarhu un sesto bagātāko cilvēku Genādiju Timčenko, vēlāk kopā iesaistoties naftas biznesā. Katkovs arī turpmākajos gados saglabāja ciešas biznesa saites ar Timčenko.

1998.gadā Katkovs un Timčenko nodibināja džudo klubu "Javara-Ņeva", ko tagad vada Krievijas diktatoram pietuvinātais oligarhs Arkādijs Rotenbergs. Putins ir kluba goda prezidents.

Drošības un ekonomikas eksperts Vare zināja stāstīt, ka Malovs un Katkovs laika gaitā atkāpās no sadarbības un ceļi ar Timčenko šķīrās. Vare atzina, ka nav zināms, cik ciešas abiem uzņēmējiem pašlaik ir saites ar Krievijas eliti. "Zinot viņus personīgi no laikiem naftas biznesā, es teiktu, ka tā ir ļoti pragmatiska grupa un, nav šaubu, ka, kā uzņēmēji, viņi ir nozīmīgi. Viņi ir saistīti ne tikai ar Sillamē ostu, bet arī ar tūrisma projektiem, rezidencēm un citiem tamlīdzīgiem uzņēmumiem Narvā-Jēsū," klāstīja eksperts.

Starptautiskās sankcijas neaizliedz mangāna rūdas pārvadājumus uz Krieviju.

Uz "Postimees" jautājumu par tādu pārvadājumu ētisko pusi, "Silsteve" valdes loceklis Jānuss Pāss teica, ka "mangāna rūdai nav noteiktas sankcijas, un publiski pieejamā informācija liecina, ka to galvenokārt izmanto atsērošanai un deoksidācijai dzelzs un tērauda rūpniecībā".

Skaidrojot, kādēļ Krievijas militārajai rūpniecībai tik nozīmīga prece kā mangāns nav sankcijām pakļauto sarakstā, eksperts Vare pieļāva divus scenārijus: sankciju ieviesējiem fiziski nav iespējams aptvert visas nozares, un "sliktākajā scenārijā ir savstarpējā izdevīguma darbības".

Igaunijas Ārlietu ministrijas pārstāve Kerstina Meresma uzsvēra, ka Eiropas Savienības eksporta aizliegums nav noteikts mangānam, tomēr tāds aizliegums ir mangāna oksīdiem.

"Igaunija ir ierosinājusi pilnīgu tirdzniecības embargo Krievijai Eiropas Savienības līmenī, taču līdz šim dalībvalstis nav radušas vienprātību par šādu priekšlikumu. Mēs turpinām strādāt pie tā. Tāpat nepārtraukti piedāvājam noteikt papildu tirdzniecības ierobežojumus," sacīja Meresma.