Nākamā gada valsts budžets ir pieņemts augstas nenoteiktības apstākļos, un valdībai un ministrijām būs jāpieliek lielas pūles, lai to izdotos izpildīt, sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Viņš atgādina, ka Latvijas ekonomika nīkuļo, ko pamatā nosaka ārējās norises un stagnācija nozīmīgākajos Latvijas eksporta tirgos. Tāpat Kazāks norāda, ka nepieciešams mums labvēlīgs iznākums Krievijas sāktajā karā Ukrainā, kas atslēgtu saspiesto atsperi Latvijas ekonomikā, tomēr ar cerībām vien nepietiek un pašiem jāpilda savi mājasdarbi.
Nākamā gada valsts budžeta un pavadošo likumu paketes pieņemšana ir brīdis, kad laiks "atrotīt piedurknes" un sākt praktisku darbu jau pie 2026. gada valsts budžeta, uzsver Kazāks. Viņš norāda, ka ir virkne jomu, kur nepieciešams īstenot pasākumus ekonomikas izaugsmes un potenciāla stiprināšanai.
Pirmkārt, Kazāka ieskatā jāturpina un jāaktivizē darbs, lai noņemtu pārspīlētus šķēršļus uzņēmējdarbībai, piemēram, nekustamo īpašumu jomā. Tāpat Kazāks rosina novirzīt Eiropas fondu naudu jomās, kurās ir lielākā atdeve sabiedrībai, piemēram, cilvēkresursu jomā, stiprinot un atbalstot izglītības sistēmu, zinātni, inovācijas.
Kazāks ierosina divas jaunas, līdz šim nediskutētas iniciatīvas. Ierasts, ka gada beigās valsts un pašvaldību institūcijas intensīvi "apgūst" gada laikā neiztērētos līdzekļus. Kazāka ieskatā šo naudu varētu nevis "apgūt", bet ieskaitīt Finanšu ministrijas pārvaldītā fondā, un izmantot neatliekamām vajadzībām vai samazināt faktisko budžeta deficītu.
Otra Kazāka iniciatīva ir saistīta ar demogrāfiskās situācijas uzlabošanu. Latvijas Bankas prezidents aicina paplašināt atbalstu ģimenēm ar bērniem. Pašlaik lielāks atbalsts paredzēts ģimenēm, kurās ir trīs un vairāk bērni. Iespējams, līdzīgs atbalsts būtu jāparedz arī ģimenēm ar vienu vai diviem bērniem, uzskata Kazāks.
Latvijas Banka sniegs atbalstu valdībai pasākumu izvērtēšanā, tostarp ar analīzi, piemēram, par budžeta izdevumu efektivitāti.
Kazāks arī norāda, ka ekonomikas attīstībai palīdzēs eiro procentu likmju tālāka samazināšana, kuru Latvijas Bankas prezidents atbalsta, kā arī neatlaidīgs darbs ar komercbankām, lai tās uzlabotu finanšu pakalpojumu pieejamību – gan cenas, gan mūsdienīga piedāvājuma, gan reģionālās pieejamības ziņā.
Pēc Latvijas Bankas prognozēm turpinās pieaugt kreditēšana, kurā zemākais punkts ir aiz muguras – kredīti kļūst lētāki, piemēram, ja hipotekāriem kredītiem 2020. gadā vidējā banku pievienotā likme bija 2,5 procentpunkti, tad tagad tā ir jau zem 1,5 procentpunktiem un turpina sarukt. Kazāks informē, ka sešu mēnešu EURIBOR jau ir zem 2,7%, kamēr pērn tas bija virs 4%, un Latvijā kreditēšana nu jau aug ne tikai straujāk par ekonomiku, bet arī straujāk nekā eirozonā vidēji.
Kreditēšanas atgūšanās nav vienīgais virziens, kas tiek iedzīvināts un pie kā Latvijas Banka strādā, norāda Kazāks. Piemēram, nesen Latvijas Pašvaldību savienībai Latvijas Banka prezentēja priekšlikumus finansējuma pieejamības uzlabošanai reģionos, izveidojot drošu un uz attīstību vērstu krājaizdevu sabiedrību sistēmu un iedibinot atvieglotu viena miljona eiro banku licenci.
Kā ziņots, Saeimas deputāti piektdien vakarā pēc trīs dienas ilgām diskusijām pieņēma 2025. gada valsts budžetu un ar to saistītos likumus, paredzot, ka nākamgad valsts budžeta deficīts būs 2,9% no iekšzemes kopprodukta. Par valsts budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 34 parlamentārieši.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
