Krājaizdevu sabiedrības (KKS) Latvijas finanšu sektorā ieņem salīdzinoši nebūtisku vietu, taču pēdējā laikā notiek diskusijas par to, kā tās aktivizēt, lai palīdzētu kreditēšanai. Tikko notikušais gadījums, kad saistībā ar šaubīgām darbībām bija jāslēdz Pūņu KKS, kuras vadība pat nebija sasniedzama, raisa jautājumus, kā tas varēja notikt un cik droša ir šī finanšu tirgus darbības forma.
Jau vēstīts, ka Latvijas Bankas uzraudzības komiteja šonedēļ anulējusi Pūņu Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības (Pūņu KKS) licenci. Lēmums par Pūņu KKS licences anulēšanu pieņemts, jo Latvijas Banka Pūņu KKS darbībā konstatējusi pārkāpumus un, iespējams, pretlikumīgas darbības, par kurām Latvijas Banka informējusi tiesībsargājošās iestādes. Centrālā banka arī norāda, ka ar Pūņu KKS valdes priekšsēdētāju nav bijis iespējams sazināties un iegūt pieprasītos dokumentus. Pašlaik LB kontaktējas ar diviem pārējiem valdes locekļiem, kuri pilda centrālās bankas dotos norādījumus.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
