Latvijas Banka 2023. gadu noslēgusi ar labākiem finanšu rezultātiem, nekā iepriekš prognozēts, ņemot vērā globālās ģeopolitiskās un ekonomiskās norises, kuru ietekmē Eiropas Centrālā banka būtiski paaugstināja procentu likmes ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā, liecina centrālās bankas sniegtā informācija.
Sekmīgi pārvaldot Latvijas Bankas zelta un finanšu ieguldījumus, gada laikā to vērtība palielināta par 298 miljoniem eiro jeb 5%. Tā ietekmē kopējais Latvijas Bankas kapitāla un rezervju apmērs pieauga par 143 miljoniem eiro jeb 24% un gada beigās sasniedza 730 miljonus eiro.
Tomēr, Eiropas Centrālajai bankai ceļot procentu likmes, būtiski palielinājās Latvijas Bankas izdevumi par noguldījumiem. Procentu izdevumi par Latvijas kredītiestāžu noguldījumiem sasniedza 174 miljonus eiro, bet par Latvijas valdības noguldījumiem – 45 miljonus eiro.
Ņemot vērā procentu izdevumu palielinājumu, 2023. gadu Latvijas Banka noslēgusi ar 54 miljonu eiro zaudējumiem, kuri saskaņā ar Latvijas Bankas likumu segti no šādiem gadījumiem izveidotā rezerves kapitāla.
Zaudējumi nemazina centrālās bankas spēju īstenot efektīvu monetāro politiku un nerada izdevumus valstij, uzsver Latvijas Bankā.
Valsts budžetā pērn Latvijas Banka ieskaitījusi 58 miljonus eiro – 45 miljonus eiro kā procentus par valdības noguldījumiem centrālajā bankā un vēl 13 miljonus eiro nodokļos.
Latvijas Bankā skaidro, ka līdzīgi finanšu rezultāti gaidāmi arī daudzām citām centrālajām bankām, jo tie pamatā saistīti ar centrālo banku galvenā uzdevuma – monetārās politikas veidošanas un īstenošanas – izpildi apstākļos, kad nepieciešama izlēmīga rīcība strauja cenu pieauguma bremzēšanai. Paredzams, ka, mainoties monetārās politikas nostājai un procentu likmēm samazinoties, Latvijas Banka un citas centrālās bankas vidējā termiņā atgriezīsies pie peļņas gūšanas.
Kopš darbības atjaunošanas 1992. gadā Latvijas Banka kopumā nopelnījusi vairāk nekā 750 miljonus eiro un no tiem valsts budžetā ieskaitījusi gandrīz 450 miljonus eiro. Vienlaikus jāņem vērā, ka centrālo banku pamatuzdevums ir monetārās politikas īstenošana, nevis peļņas gūšana, akcentē Latvijas Bankā.
2023. gadā notika Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) integrācija Latvijas Bankā, sekmējot vairāku jomu straujāku attīstību un panākot sinerģiju funkciju līmenī. Tā, piemēram, Noguldījumu garantiju fonda pārvaldīšanas metodoloģijas pārmaiņu rezultātā ir nopelnīti 6 miljoni eiro un attiecīgi palielināts fonda apjoms. Papildus tam kopējais darbinieku skaits četru gadu laikā kopš Saeimas atbalsta FKTK integrācijai Latvijas Bankā samazināts par 18%, ne tikai nesamazinot veicamo darbu un funkciju apjomu, bet atsevišķās jomās, piemēram, datu pārvaldībā, to pat būtiski palielinot.
Lai paaugstinātu finanšu nozares starptautisko reputāciju, 2023. gadā tika uzsākta sagatavošanās Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas (MONEYVAL) 6. novērtēšanas kārtai, kas sāksies 2024. gada 4. ceturksnī, bet noslēgsies 2025. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
