Pērn, kad procentu likmes bija augstas, bet banku piedāvātie procenti par noguldījumiem kāpa lēni, Latvijas iedzīvotāju vidū strauju popularitāti guva valsts piedāvātās krājobligācijas. Arī šogad interese par tām saglabājusies, liecina Valsts kases apkopotie dati. Turklāt pērn tajās ieguldījis pat Valsts prezidents.
Krājobligācijas ir Latvijas valsts piedāvāts finanšu instruments. Proti, jebkurš Latvijas iedzīvotājs, iegādājoties krājobligācijas, aizdod naudu valstij par attiecīgajam termiņam fiksētu procentu likmi. Noguldījuma perioda beigās cilvēks saņem atpakaļ savu naudu, kā arī noteikto procentu likmi.
Lai arī piedāvātās likmes nevar tieši spēkoties ar potenciālo ienesīgumu, ko piedāvā akciju tirgi vai arī uzņēmumu emitētās obligācijas, krājobligācijas piedāvā augstu drošības pakāpi, jo aizdevums tiek izsniegts valstij. Papildus tam par nopelnītajiem procentiem nav jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis 20% apmērā, kas ir jādara, ja nopelnīts ar citiem instrumentiem.
Šos divus faktorus turpina novērtēt arī vietējie investori.
Apskatot amatpersonu deklarācijas, redzams, ka pērn krājobligācijās naudu ieguldījis arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. 2023. gadā viņš iegādājies krājobligācijas 299 700 eiro apmērā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
