Pēdējā gada laikā vidējā gāzes kompānijas "Latvijas Gāze" vienas akcijas cena "Nasdaq" Rīgas fondu biržā bijusi 9,28 eiro, bet tagad, pametot biržu, uzņēmums piedāvā akcijas atpirkt par 3,35 eiro gabalā. Vai tā ir mazākuma akcionāru apšmaukšana, kas mazajiem investoriem atstās sāju garšu mutē? Vismaz viens "Latvijas Gāzes" mazākuma akcionārs apšauba noteiktās akciju atpirkuma cenas taisnīgumu. Arī finanšu tirgus eksperts Andrejs Martinovs uzskata, ka piedāvājums nav pievilcīgs mazākuma akcionāriem.
"Latvijas Gāzes" akcijas tiek kotētas "Nasdaq" Rīgas fondu biržā kopš 1999. gada 15. februāra, un tas ir viens no senākajiem Latvijas akciju tirgus dalībniekiem. Taču šovasar tam tiks pielikts punkts un uzņēmums biržu pametīs. Akcijas izpērk tagadējā uzņēmuma valde.
Brīžos, kad publiski tirgots uzņēmums izstājas no biržas, tam ir likumā noteikts pienākums piedāvāt atpirkt akcijas no līdzšinējiem investoriem. "Nasdaq" Rīgas fondu biržas pārstāve Sanita Gailāne "Delfi Bizness" stāsta, ka parasti ir trīs galvenie iemesli, kādēļ uzņēmumi izstājas no biržas: ja mainās galvenais akcionārs, ja esošais galvenais akcionārs maina stratēģiju, vai arī, ja uzņēmums uzskata, ka biržas noteiktā publicitāte traucē attīstīties. Pats par sevi "tas ir pilnīgi normāls process". Arī pasaules praksē ir gadījumi, kad uzņēmumi pamet biržu, nereti tie arī mēdz vēlāk atgriezties tajā.
Latvijā darbojas likums, kurš nosaka un regulē, kā aprēķināma cena, par kuru uzņēmums vēlas atpirkt akcijas. Tajā ir noteiktas vairākas metodikas, kuru atbilstību pārbauda Latvijas Banka pirms dod atļauju izteikt akciju atpirkuma piedāvājumu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!