Finanšu pasaule ik dienu piedzīvo kāpumus un kritumus. Lai sniegtu lasītājiem ieskatu, kas notiek akciju tirgos, "Delfi Bizness" piedāvā nedēļas (08.07.–12.07.) notikumu apkopojumu.
Apšmauc investorus?
Pēdējā gada laikā gāzes kompānijas "Latvijas Gāze" vienas akcijas vidējā cena "Nasdaq" Rīgas fondu biržā bijusi 9,28 eiro, bet tagad, pametot biržu, uzņēmums piedāvā akcijas atpirkt par 3,35 eiro gabalā. Vai tā ir mazākuma akcionāru apšmaukšana, kas mazajiem investoriem atstās sāju garšu mutē? Vismaz viens "Latvijas Gāzes" mazākuma akcionārs apšauba noteiktās akciju atpirkuma cenas taisnīgumu. Arī finanšu tirgus eksperts Andrejs Martinovs uzskata, ka piedāvājums nav pievilcīgs mazākuma akcionāriem.
Kriptovalūtu regulējums Latvijā
No šī gada 30. jūnija Latvijā sācis darboties jauns likums, kas regulē kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus. Uzraugi paredz, ka tas sakārtos digitālo monētu vidi, kamēr nozares pārstāvji, lai arī nav kritiski, ir bažīgi par liekiem izdevumiem un pārregulācijas riskiem.
Ieguldījums, lai dabūtu "iPhone"
Eksperti privātajiem, mazajiem investoriem, kuri neinvestē milzu summas, iesaka par ieguldījumiem domāt ilgtermiņā, proti, desmit, divdesmit vai pat vairāk gadu griezumā. Tomēr gan krāt, gan ieguldīt ir prasmes, kuru apgūšana prasa ilgus gadus, un speciālisti iesaka mācīšanās laikā arī neatteikties no dzīves priekiem. Tāpēc "Delfi Bizness" vēlējās saprast, cik būtu nepieciešams ieguldīt, lai katrus divus gadus varētu nomainīt telefonu, tam izmantojot peļņu no investīciju vērtības pieauguma. Tāpat arī parēķinājām, vai tas ir tā vērts, vai tomēr labāk naudu jaunā telefona vērtības apjomā ieguldīt ilgtermiņā.
Vācieši bojā kriptovalūtu cenu
Seši mēneši prieka beigušies? Šī gada sākumā, sakrītot vairākiem pozitīviem faktoriem, kriptovalūtas "Bitcoin" cena auga un sasniedza jaunus rekordus, priecējot aizvien pieaugošo investoru skaitu. Tomēr, izskanot ziņām, ka tirgū varētu ieplūst miljardos vērtējami kriptovalūtu krājumi, cenas sākušas strauji krist. No augstākā punkta vasaras sākumā "Bitcoin" cena nokritusi par vairāk nekā 15 tūkstošiem ASV dolāru. Izrādās lielu lomu šajos notikumos spēlē Vācijas valdības lēmumi.
Īsās ziņas no tirgiem
Tehnoloģiju milžu raisītās svārstības. Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz palielinājās, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite", kas iepriekš vairākas dienas pēc kārtas bija pieauguši līdz jauniem rekordiem, kritās. Kritumu lielā mērā noteica "Nvidia", "Apple" un citu tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu sarukšana, investoriem meklējot citus ieguldījumu virzienus.
Turpina gaidīt. ASV patēriņa cenu indekss (CPI), kas ir Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas rādītājs, jūnijā bija zemāks, nekā bija gaidīts. Tas ļāva analītiķiem izteikt pieņēmumus par potenciālu procentlikmju pazemināšanu tuvākajā laikā.
Naftas cena aug. Lielāka pieprasījuma dēļ naftas cenas pieaugušas jau vairākas dienas pēc kārtas, ziņo "Bloomberg". "Brent" jēlnaftas cena piektdien pieauga līdz 86 dolāriem par barelu, bet "West Texas Intermediate" cena tuvojās 83 dolāriem. Šīs nedēļas dati liecināja par benzīna patēriņa pieaugumu ASV vasaras ceļojumu sezonā.
Investori šaubīgi. Investoru pārliecības indekss eirozonā šā gada jūlijā krasi sarucis līdz mīnus 7,3 punktiem salīdzinājumā ar 0,3 punktiem jūnijā, liecina tirgus izpētes uzņēmuma "Sentix" veiktās aptaujas rezultāti. Pirms tam astoņus mēnešus pēc kārtas indekss kāpa, jūnijā pirmo reizi kopš 2022. gada februāra sasniedzot pozitīvu atzīmi. Analītiķi bija prognozējuši, ka indekss saruks līdz mīnus 0,3 punktiem.
Turpina streikot. Dienvidkorejai un pasaulei svarīgā tehnoloģiju kompānija "Samsung" nonākusi dimbā. Arodbiedrība, kas pārstāv desmitiem tūkstošu Dienvidkorejas tehnoloģiju kompānijas "Samsung Electronics" darbinieku, trešdien paziņoja, ka pagarinās pirmdien sākto trīs dienu ģenerālstreiku uz nenoteiktu laiku, lai piespiestu uzņēmuma vadību uz sarunām. "Mēs izsludinām otru ģenerālstreiku no 10.jūlija uz nenoteiktu laiku, jo esam uzzinājuši, ka vadībai nav vēlmes sarunāties," teikts Nacionālās "Samsung Electronics" arodbiedrības paziņojumā. Tas visticamāk ietekmēs uzņēmuma akciju cenu un peļņu šogad. Arodbiedrība pieprasa uzlabojumus ikgadējā atvaļinājumā samaksā un caurskatāmu piemaksas, kas atkarīgas no darba rezultātiem, sistēmu.
Vainīgi. Biržā tirgotā kompānija "Boeing" atzīs savu vainu kriminālajā apsūdzībā krāpšanā, kas saistīta ar divām lidmašīnu "737 Max" avārijām, kurās gāja bojā 346 cilvēki. Valdība konstatēja, ka uzņēmums ir pārkāpis vienošanos, kas vairāk nekā trīs gadus aizsargāja to no kriminālvajāšanas, paziņoja ASV Tieslietu ministrija. Saskaņā ar vienošanos par vainas atzīšanu, kurai vēl jāsaņem federālā tiesneša apstiprinājums, lai tā stātos spēkā, "Boeing" ir jāsamaksā papildu 243,6 miljonu ASV dolāru naudas sods. Tā ir tāda pati summa, ko tā samaksāja saskaņā ar 2021.gada izlīgumu, kuru, kā apgalvo Tieslietu ministrija, uzņēmums ir pārkāpis. Tiks iecelts neatkarīgs uzraudzītājs, kas trīs gadus pārraudzīs "Boeing" drošības un kvalitātes procedūras. Vienošanās arī paredz, ka "Boeing" būs jāiegulda vismaz 455 miljoni ASV dolāru atbilstības un drošības programmās.
Pievienojas. "Indexo banka" 9.jūlijā pievienojusies vienotajai eiro maksājumu telpai jeb SEPA sistēmai, kas nodrošina iespējas veikt un saņemt maksājumus eiro valūtā, teikts bankas īpašnieces ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga". Plānots, ka banka darbu sāks šovasar un jau no pirmās dienas piedāvās klientiem veikt eiro zibmaksājumus.
Cenu svārstības
No "Nākotnes kapitāla" arhīviem: Naudai jānes vēl naudu vai baudu!
Sociālo mediju influencere Alina Zela, kura skatītājus izglīto par finanšu pratību, savu ceļu finanšu pasaulē sāka brīdī, kad nonāca neapskaužamā situācijā – viņa zaudēja ienākumus. Tad Zela meklēja veidu un domāja, kā tad labāk pārvaldīt savu naudu. Tagad viņa to māca arī citiem. Kā liecina viņas sociālo kontu sekotāju skaits, daudzi vēlas mācīties.
"Nākotnes kapitāla" portfeļi
2021. gadā raidījuma "Nākotnes kapitāls" vadītājs Konstantīns Kuzikovs sāka investēt 50 eiro nedēļā. Viņš iegulda "S&P 500" indeksā iekļautajās akcijās, proti, lielos, miljardiem dolāru vērtos ASV uzņēmumos. Kuzikovs arī iegulda Latvijas valsts krājobligācijās. Savukārt viņa kolēģis Raivis Vilūns investē kriptovalūtās, Baltijas biržā tirgotajos uzņēmumos un kopfinansējuma platformās. Investoriem pievienojies arī "robots" – "SEB" automatizētais rīks, kas iegulda naudu biržās tirgotajos fondos (ETF). Šādi pagājušajā nedēļā veicās visiem trim portfeļiem:
Konstantīns Kuzikovs: +15,73%
Raivis Vilūns: +19,58%
"SEB Roboinvestors": +21,27%