Sociālo mediju lietotāji pēdējo nedēļu laikā lauzuši šķēpus par to, vai prezidenta Edgara Rinkēviča uzkrātie 300 tūkstoši eiro, kas ieguldīti valsts krājobligācijās, ir daudz, un kā viņš pie šādas naudas ticis, dažiem publiski apšaubot, ka tādus līdzekļus iespējams godīgam cilvēkam uzkrāt. Tādēļ "Delfi Bizness" nolēma pamodelēt, cik nepieciešams atlikt un ieguldīt, lai 25 gadu laikā sakrātu šādu summu. Izrādās, ja krāj tik skrupulozi kā prezidents, tas nav grūti.
Daudziem nav uzkrājumu
Šī gada martā "SEB bankas" aptauja atklāja, ka mazliet vairāk nekā ceturtdaļai Latvijas iedzīvotāju nav uzkrājumu. Proti, viņi dzīvo no rokas mutē. Savukārt starp tiem, kas pelna no 350 līdz 1000 eiro mēnesī, katram trešajam nav uzkrājumu. Aptauja arī liecināja, ka aizvadītajā gadā dzīves dārdzības pieauguma dēļ mazo algu saņēmēji šajā grupā bijuši spiesti izmantot savus uzkrājumus, ja tādi bija.
Iespējams, tādēļ arī nav pārsteigums, ka prezidenta amatpersonas deklarācijā norādītie uzkrājumi teju 300 tūkstoši eiro, kas ieguldīti valsts krājobligācijās, un vēl teju 100 tūkstoši eiro, kas palikuši uzkrājumos dažādos kontos, var raisīt pārdomas: kā lai Latvijas iedzīvotājs, kurš nenodarbojas ar veiksmīgu uzņēmējdarbību, tiek pie šādas summas? Vismaz daži cilvēki par to pagājušajā nedēļā aktīvi diskutēja sociālajā medijā "X".
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
