2024. gada rādītāji liecina par ievērojamu izaugsmi investīciju jomā Latvijā, liecina "Swedbank" dati. Kopējais ieguldītāju skaits jeb klienti, kam kontā ir kāds vērtspapīrs, gada laikā pieaudzis par 33%*, savukārt kopējie klientu ieguldītie aktīvi par 30%. Iedzīvotāju aktivitāte vērojama gandrīz visās vecuma grupās, un to veicina gan pieaugošā izpratne par ieguldījumu risinājumiem Latvijas sabiedrībā, gan arī pozitīvais finanšu tirgu sniegums gan pērn, gan joprojām arī šogad.
Banka informē, ka kāpums ir vērojams gandrīz visās iedzīvotāju grupās, bet visstraujākais jauniešu vidū (18-21 gadu vecumā) – vairāk nekā 335% kopš gada sākuma. Tas lielā mērā saistāms arī ar "Swedbank" šogad īstenojamo iniciatīvu "Dāvana 18 gados". Jauniešiem, kuri šogad sasniedz 18 gadu vecumu, Swedbank dāvina pirmos investīcijām domātos līdzekļus. Taču ieguldījumu aktivitātes ievērojams pieaugums vērojams gandrīz visās vecuma grupās.
Turklāt liela daļa no jaunajiem investoriem ir sievietes. Dati rāda, ka 58% no visiem ieguldītājiem šobrīd ir vīrieši, savukārt sievietes ir ieguldītāju skaits sastāda šobrīd un sievietes 42%. Taču ir vērojama tendence, ka sievietes pēdējā laikā iegulda arvien aktīvāk - skaits kopš gada sākuma ir audzis par 24%,
Populāri risinājumi, kas ļauj investēt ar nelielām summām
Vispopulārākie ir investīciju risinājumi, kas ļauj ieguldīt ar mazākām summām, sniedz iespēju samazināt kopējos riskus, kā arī prasa mazāk laika lēmumu pieņemšanai. Vislielāko pienesumu kopējā portfelī veido Robur ieguldījumu fondi (gada laikā pieaugums par 73%), kā arī Baltijas biržas akcijas (31% gada laikā).
Savukārt klientu skaits, kuriem ir "Robur" ieguldījumu fondi, gada laikā pieauga par 85%. Pieaug arī biržā tirgoto fondu jeb ETF klientu skaits, pieauga par 18%. Baltijas akciju klientu skaits šajā posmā pieaudzis par 20%, savukārt ārvalstu akciju klientu skaits par 7,6%.
Lielu popularitāti guva arī obligācijas, gada griezumā klientu skaitam pieaugot par 154%, un straujākais kāpums sākās brīdi, kad centrālās bankas lēma par starpbanku likmju paaugstināšanu.
Ārējie apstākļi veicina brīvo līdzekļu ieguldīšanu
"2023. gads nenoliedzami bija patiesi vētrains. Ar augstāko inflāciju, kas sekoja līdzi no 2022. gada, tāpat arī ar visstraujāko stingro monetāro politiku no centrālajām bankām. Ar ģeopolitisko konfliktu eskalācijām, ASV valsts parāda ziepju operām, mākslīga intelekta uzvaras gājienu, tehnoloģiju nozares potenciālā burbuļa riskiem un citiem ievērojamiem notikumiem. Taču vienlaikus gan pērnais, gan šis gads iezīmē būtisku lēcienu investīciju jomā Latvijā. Acīmredzot inflācijas spiediens un naudas vērtības zudums ir licis arvien vairāk iedzīvotājiem savus brīvos finanšu līdzekļus ieguldīt, nevis turēt kontā," skaidro "Swedbank" Ieguldījumu produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.
"Nestabilitātes faktori diemžēl nav pazuduši, un, visticamāk, turpināsies arī šogad. Tāpēc tas, ko jaunajiem un topošajiem investoriem ir vērts atcerēties: finanšu tirgi novērtē pacietīgos. Proti, tos investorus, kas nekrīt panikā par katru akcijas cenas vai tirgus svārstību, bet gan konsekventi un periodiski iegulda finanšu tirgos, lai sasniegtu savus ilgtermiņa finanšu mērķus. Glabājot brīvo naudu norēķinu kontā, tās vērtība tikai saruks, kamēr finanšu tirgi ilgtermiņā sniedz iespēju nopelnīt vai saglabāt tās vērtību," min eksperts.
* Swedbank dati uz 31.05.2024.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!