Atklājušās nepilnības vairāku Eiropas banku spējā reaģēt uz simulētu hakeru uzbrukumu, ko veica Eiropas Centrālā banka (ECB).
ECB provizoriskie ziņojumi liecina, ka aizdevējiem lielākoties nav bijušas nopietnas problēmas atvairīt šos uzbrukumus, atsaucoties uz "KPMG Germany", kas īpašā izmeklēšanā konsultēja vairāk nekā desmit banku, raksta "Bloomberg".
Tiesa gan, dažas bankas saskārušās ar nopietnām problēmām, piemēram, pārāk ilgu laiku prasīja atgriešanās pie normālas darbības pēc hakeru uzbrukuma vai komunikācija saistībā ar uzbrukumu aizņēma pārāk ilgu laiku, norāda "KPMG Germany" finanšu pakalpojumu kiberdrošības un IT atbilstības direktors Pīters Hertleins.
ECB pārstāvji atteikušies sniegt komentāru saistībā ar veikto pārbaudi.
ECB, kas pagājušajā gadā paziņoja par plānotiem banku testiem, jo spriedze ar Krieviju aktualizēja šo jautājumu, izvirzot regulatora prioritāšu sarakstā, ir norādījusi, ka tas ir pasākums, lai uzlabotu banku riska pārvaldību, nevis pārbaude, kas tieši ietekmēs to kapitāla prasības. Kopš tā laika vairāki uzbrukumi, kuros iesaistīti pakalpojumu sniedzēji, un iespaidīgās pagājušās nedēļas globālās IT kļūmes sekas ir īpaši izcēlušas globālās finanšu sistēmas ievainojamību.
Plašāk par pagājušās nedēļas problēmu, kas paralizēja uzņēmumus un lidostas visā pasaulē, iespējams izlasīt publikācijā Viens uzņēmums paralizē puspasauli. Kas ir neveiksmīgais "CrowdStrike" un vai jāpērk tā akcijas?
"Dažu aizdevēju gadījumā bieži vien nebija skaidrs, kādus pienākumus hakeru uzbrukuma gadījumā uzņemas banka un kādu – pakalpojumu sniedzējs", sacīja Hertleins. Viņš atteicās konkrēti minēt aizdevējus, kurus konsultēja viņa uzņēmums.
Kopumā pārbaudīti 109 aizdevēji, no kuriem daži tika pārbaudīti rūpīgāk nekā citi, ņemot vērā to nozīmīgumu. Pārbaudes laikā, kas sākās janvārī, bankām bija jāpārvar simulēts kiberuzbrukums un jāziņo regulatoram par īstenotajiem pasākumiem.
Paredzams, ka ECB neatklās rezultātus par konkrētiem aizdevējiem. Taču regulators noteiks termiņus bankām, lai tās veiktu pasākumus acīmredzamu problēmu novēršanai, norāda Hertleins. Tas nozīmēs, ka "bankām ir jāiegulda līdzekļi," sacīja Hertleins. Viņš piebilda, ka arī turpmāk varētu sekot šādi testi, kurus ne vienmēr veiks ECB, bet, iespējams, valstu atbildīgās iestādes.