2024. gada 2. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem pilnā slodzē pārrēķinātā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1671 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 146 eiro jeb 9,6%, kas ir zemāks gada pieauguma temps, salīdzinot ar 1. ceturksnī reģistrētajiem 11%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,41 eiro jeb par 8,9 %.
2024. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2024. gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 2,9%, bet stundas samaksa – par 7,2%.
Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1213 eiro jeb 72,6% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 8,9%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 8%.
Par to, kur šobrīd pelnīt virs 1700 eiro, lasi Pārāk maza alga? Kur meklēt iespējas nopelnīt vairāk
Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2024. gada 2. ceturksnī bija 1350 eiro. Salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni (1215 eiro), tā pieauga par 135 eiro jeb 11,1 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 2. ceturksnī bija 991 eiro, un gada laikā tā pieauga par 11,6 %.
Gada laikā vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā pieauga par 4,1 procentpunktu straujāk nekā privātajā – attiecīgi par 12,4% un 8,3%.
2024. gada 2. ceturksnī sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1743 eiro, savukārt privātajā – par 99 eiro zemāka (1644 eiro). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1684 eiro jeb par 12,9%.
Daudziem ir neizpratne – kāpēc mēnešiem ir publicēts sludinājums par brīvu vakanci, taču uzņēmums uz pieteikumu neatbild? Iespējams, pie vainas ir CV formāts vai teksts pieteikuma vēstulē, tādēļ personāla speciālisti sniedz ieskatu, kas piesaista, un kas, tieši pretēji – attur no vēlmes uzaicināt potenciālo kandidātu uz darba interviju. Vakanču daudz, bet darbā neņem – ko darīt un ko nedarīt, sūtot savu CV uzņēmumiem
Salīdzinot ar 2024. gada 1. ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā pieauga par 5,2%, vispārējās valdības sektorā – par 4,8%, bet privātajā sektorā bija vērojams 1,8% pieaugums.
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas.
Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
