No šodienas līdz 9. septembrim Igaunijas iedzīvotāji var iegādāties valsts obligācijas. Tas, kā vēsta "Delfi.ee", notiek pirmo reizi un piedāvājuma apjoms sasniedz 200 miljonu eiro. Piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti budžeta deficīta un palielināto aizsardzības izmaksu segšanai.
Divu gadu obligāciju termiņš ir 2026. gada 16. septembris, kad Igaunijas valsts atmaksās obligācijas īpašniekam summu, kas atbilst sākotnējās obligācijas nominālvērtībai. Turklāt valsts par obligācijām maksā fiksētus procentus 3,3% gadā, maksājums tiek veikts reizi gadā. Minimālā parakstīšanās summa ir viena obligācija ar nominālvērtību 100 eiro.
"Delfi.ee" norāda, ka pirmo reizi valsts obligācijas tiek piedāvātas tieši privātpersonām. Iepriekš valsts emitētās obligācijas tika piedāvātas investīciju firmām un bankām, slēgtajos piedāvājumos.
Vērts atgādināt, ka Latvijā jau ilgāku laiku darbojas līdzīga krājobligāciju sistēma, kas ļauj jebkuram Latvijas pilsonim aizdot naudu valstij. Aizdevuma periodi ir dažādi, sākot no sešiem mēnešiem līdz pat desmit gadiem. 12 mēnešu krājobligāciju likme 5. septembrī bija 3,35%. Aizvadītajos gados šīs piedāvājums ir guvis aizvien lielāku uzmanību no iedzīvotājiem. Piemēram, šogad periodā no gada sākuma līdz 18. jūnijam emitētas krājobligācijas bija 128,4 miljonu eiro apmērā. "Delfi Bizness" jau vēstīja, ka tās iegādājies pat prezidents Edgars Rinkēvičs. Vairāk lasiet šeit: Pat Valsts prezidents nesmādē. Krājobligācijas šogad iegādātas par 128 miljoniem eiro.
Igauņi, kuru ekonomika aizvadītajos gados sākusi ievērojami buksēt, nu, iespējams, daļēji pārņem praksi no Latvijas.
Jāmin gan, ka, atšķirībā no Latvijas krājobligācijām, kuras nevar pārdot brīvajā tirgū, Igaunijas obligācijas pēc parakstīšanas perioda nonāks arī Tallinas biržā, kur tās varēs brīvi pirkt un pārdot.
Finanšu ministrs Jirgens Ligi sacījis, ka valstij ir nepieciešams aizņemties naudu, vienlaikus bilstot, ka šādā veidā cer stiprināt iedzīvotāju attiecības ar valsti.
Finanšu ministrijas atbildīgā departamenta vadītājs Janno Lurmes sacīja, ka obligāciju piedāvājums un procentu aprēķināšana tika veikta, pamatojoties uz starptautiskajā tirgū valdošajām likmēm.
Kā norāda "Nasdaq Tallinn" valdes priekšsēdētājs Kārels Ots, valsts obligāciju veidā Igaunijas kapitāla tirgū nu ir izveidots jauns un iedzīvotājiem ērti pieejams finanšu instruments, kas arī palīdzēs veicināt vispārējo finanšu gudrību. "Tas varētu interesēt gan iesācēju investoru, kas grib spert pirmos soļus vērtspapīru tirgū, gan pieredzējušu investoru, lai diversificētu riskus. Lielākā atšķirība ar noteiktu termiņu bankas depozītu ir tā likviditāte – valsts obligāciju var pirkt un pārdot, kad vien vēlies," sacīja Ots.
Ots jau iepriekš ir slavējis Latvijas privāto obligāciju un krājobligāciju piedāvājumu. Interviju ar viņu var lasīt šeit: Latvijas akciju tirgum nākotnē lielākais potenciāls, intervijā saka Tallinas biržas vadītājs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!