Latvijas parāda apkalpošanas izdevumi aug; šogad izmaksas par aptuveni 150 miljoniem eiro lielākas  (3)

Valsts parāds šobrīd ir nedaudz virs 18 miljardiem eiro jeb aptuveni 44% no IKP, un tas joprojām ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā (ES), jo Eiropā vidējais rādītājs ir virs 80%, sacīja Āboliņš. Prognoze ir, ka parāds varētu nākamajos gados pieaugt līdz 49% no IKP, bet joprojām būs zem 50%.

Āboliņš uzsvēra, ka tas ir pietiekami komfortablā līmenī, ja par atskaites punktu tiek ņemti 60% no IKP, kas ir fiskālās politikas kritērijs eirozonas valstu parādu apjomam.

"Procentu maksājumi jeb parāda apkalpošanas izdevumi ir būtiski pieauguši. Ja mēs salīdzinām ar pagājušo gadu, tad šogad mēs jau maksājam par aptuveni 150 miljoniem eiro vairāk, un nākamajā gadā ir plānots līdzīgs pieaugums. Protams, ka procentu likmju un arī kredītriska uzcenojuma pieaugums atstāj būtisku ietekmi uz parāda apkalpošanu," sacīja Āboliņš.

Vienlaikus Valsts kases pārvaldnieks akcentēja, ka Latvijas portfelī ir ilgtermiņa obligācijas, kurām likmes paliek tādas, kā bija. "Vidējais svērtais procentu likmju periods jeb, citiem vārdiem, periods, kurā parāda portfelis tiek pārfinansēts ar citām likmēm, ir seši gadi. Tur ir inerce, un, pat ja likmes strauji aug vai strauji krīt, tas nenozīmē, ka tam ir tūlītēja pilna ietekme uz parāda apkalpošanas izmaksām," teica Āboliņš.

Viņš norādīja, ka patlaban maksājumi par parāda apkalpošanu pieaug, bet, likmēm tirgū ejot uz leju, ar laiku redzēsim stabilizāciju un tad, iespējams, arī kritumu. Āboliņš atgādināja, ka, piemēram, 2022. un 2023. gadā Latvijai bija vēsturiski zemākie parāda apkalpošanas maksājumi, neskatoties uz to, ka parāds nominālā izteiksmē pieauga.

Jautāts, vai, ņemot vērā budžeta plānus un to, ka Latvijai ilgstoši neizdodas izveidot bezdeficīta budžetu, Valsts kases pārvaldniekam ir cerība sagaidīt laiku, kad valsts parāds neaugs vai pat varbūt samazināsies, Āboliņš norādīja, ka uz to neņemas atbildēt, jo tas ir politikas veidotāju jautājums.

"Bet, ja mēs skatāmies apkārt, tad visām valstīm parāds nominālā izteiksmē pieaug. Svarīgi ir, lai parāds būtiski nepieaug pret IKP. Ja mēs aizņemamies naudu, investējam un tas tieši vai netieši rada papildu budžeta ieņēmumus, tad tas, manuprāt, ir pareizais ceļš," teica Āboliņš.

Jautāts, vai pastāv iespēja, ka apjomīgiem projektiem, piemēram, "Rail Baltica", var nākties ņemt valsts aizdevumu, un kāda tam būtu atsaucība finanšu tirgos, Āboliņš norādīja, ka tas ir nevis jautājums par to, vai mēs varēsim vai nevarēsim aizņemties un kā tas ietekmēs parāda apkalpošanas izdevumus, bet primāri tas ir jautājums par budžeta deficītu. Ja šie projekti tiek finansēti no budžeta un pretī nav apjomīga citu izdevumu samazinājuma, tas nozīmē, ka būtiski palielinās valsts budžeta deficīts, pārsniedzot pieļaujamo robežu, skaidroja Āboliņš, norādot, ka tas ir primārais jautājums, kas ir jārisina.

"Vai mēs tehniski varētu aizņemties vēl vairāk, nekā mēs plānojam? Jā, varētu, bet tam noteikti būtu nelabvēlīga ietekme uz valsts kredītreitingu un tas, visticamāk, atstātu negatīvu ietekmi uz parāda apkalpošanas izdevumiem. Līdz ar to ne tikai parāds pieaugtu, bet mēs arī maksātu relatīvi vairāk par tā apkalpošanu. Bet vēlreiz atkārtošu - tas nav jautājums par parādu, bet primāri par budžeta deficītu," teica Āboliņš.