Gandrīz visi vecāki saviem bērniem vecumā no 7 līdz 17 gadiem regulāri vai laiku pa laikam dod naudu patstāvīgiem tēriņiem, secināts "SEB bankas" veiktajā aptaujā par kabatas naudu bērniem.
Vien neliela daļa vecāku (5%) norāda, ka viņu atvases nopelna sev kabatas naudu paši, bet vēl 9% respondentu norādījuši, ka viņu bērniem kabatas naudas nav.
Aptaujas dati liecina, ka kabatas naudu ar noteiktu regularitāti, piemēram, reizi nedēļā vai mēnesī, saviem bērniem dod 42% vecāku, bet vēl 44% norādījuši, ka naudu dod laiku pa laikam.
Runājot par kabatas naudas apmēru, 46% vecāku norādījuši, ka summa mēnesī nepārsniedz 20 eiro, bet vēl 32% bērniem dod no 21 līdz 40 eiro mēnesī. Summu no 41 līdz 80 eiro mēnesī kā kabatas naudu savām atvasēm atvēl katrs septītais, bet vēl 6% vecāku norādījuši summu no 81 līdz 120 eiro.
Algu pieaugums Latvijā šogad turpinās, vidējā darba samaksa pakāpeniski palielinās, taču ne visās jomās strādājošie to izjūt – ir nozares, kurās darbinieki vairākus gadus nav piedzīvojuši algas pieaugumu, taču vienlaikus ir tādas nozares, kurās algas tiek palielinātas regulāri. "Delfi Bizness" skaidro, kuros sektoros šajā gadā vērojams straujākais algu pieaugums, kurās jomās atalgojums pārsniedz vidējo darba samaksu un kādas ir tendences darba tirgū. Plašāk par to publikācijā Pārāk maza alga? Kur meklēt iespējas nopelnīt vairāk
"Parasti jo bērni ir mazāki, jo mazāka ir summa, ko viņi saņem kā kabatas naudu. Lielākiem bērniem vecāki mēdz dot lielākas summas ar domu, ka viņi paši pērk sev arī, piemēram, drēbes un apavus vai paši apmaksā kādus pakalpojumus, piemēram, "Youtube" vai "Spotify" abonēšanu. Jo summa ir lielāka, jo svarīgāk, kā mēneša budžets tiek plānots. Mazākiem bērniem var dot naudu biežāk, bet lielākiem – reizi vai divas reizes mēnesī un šādi mācīt plānot izdevumus vai krāt lielākiem pirkumiem. Svarīgi vien pirms tam izrunāt, kā pareizi plānot budžetu, kāpēc būtu vērts veidot uzkrājumu un kā izvairīties no bezjēdzīgiem tēriņiem," stāsta "SEB bankas" Privātpersonu segmenta vadītāja Elza Rudzīte.
Aptaujas dati liecina, ka 15% ģimeņu regulāri kopā ar bērniem izrunā finanšu jautājumus, budžeta plānošanu un naudas tērēšanu. Vēl ap 65% šos jautājumus izrunā laiku pa laikam un vien 20% vecāku norādījuši, ka velta šīm sarunām mazāk laika nekā vajadzētu.
Asas diskusijas raisījis izskanējušais priekšlikums par vienu procentpunktu samazināt iemaksas 2. pensiju līmenī, vienlaikus palielinot pensiju 1. līmenim novirzāmos līdzekļus, kas tiek izmantoti esošo pensionāru pensiju izmaksai. Kaut arī šis skaitlis šķiet neliels, nākotnē tas var būtiski ietekmēt pašreiz strādājošo pensijas. Par to: Cik daudz naudas "zudīs" viena strādājošā pensijai, samazinot 2. līmeņa iemaksas?
"Tāpat pēc aptaujas redzam, ka puse vecāku (50%), biežāk mammas, vienmēr seko līdzi tam, kā bērni tērē savu naudu, un zina par lielāko daļu pirkumu, ko veic viņu atvases. Vēl 41% aptaujāto norādīja, ka bērnu tēriņiem īsti neseko, bet dažreiz ieskatās, kas notiek bērnu maciņā. Un vēl 8% norādījuši, ka vispār neseko bērnu tēriņiem, kas, visdrīzāk, liecina, ka vecāki ir pārliecināti par bērna finanšu pratību," noslēdz Rudzīte.
Iedzīvotāju aptauju Latvijā pēc "SEB bankas" pasūtījuma 2024. gada jūlijā veica uzņēmums "Norstat". Tajā piedalījās 1001 respondents vecumā no 25 līdz 65 gadiem, kam ir bērni vecumā no 7 līdz 17 gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
