ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) ceturtdien paziņojis par iepriekš rosināto sankciju pret "ABLV Bank" atcelšanu, informē ASV vēstniecība Latvijā.
2018. gada februārī FinCEN izdeva paziņojumu par rosinātajām sankcijām, kad tā konstatēja, ka "ABLV Bank" ir finanšu iestāde, kura rada primāru naudas atmazgāšanas risku. 2018. gadā "ABLV" zaudēja savu bankas licenci, pārtrauca bankas darbību un uzsāka neatgriezenisku likvidāciju.
Bez bankas licences un gandrīz pilnībā likvidēta, "ABLV" vairs nevar veikt darbības, kas to padarīja par finanšu iestādi ar primāru naudas atmazgāšanas risku. "ABLV" vairs nerada draudus ASV finanšu sistēmai, norādīts paziņojumā.
Vietējie likumsargi jau vairākus mēnešus zinājuši par Latvijas pilsoņa Alekseja Haļavina iespējamo saistību ar Krievijas "ēnu floti", kas piegādā agresorvalsts naftu pircējiem, gataviem par to maksāt vairāk nekā sankciju noteiktos cenas griestus, liecina "Delfi Bizness" rīcībā esošā informācija. Tomēr Valsts drošības dienests (VDD), kas izmeklē sankciju pārkāpumus, kriminālprocesu atteicās sākt vairāk nekā vienu reizi. Plašāk: VDD jau vairākus mēnešus zinājis par Latvijas pilsoņa iespējamo iesaisti Krievijas "ēnu flotē"
Šis FinCEN paziņojums ir iespējams tikai pateicoties sistēmiskajiem uzlabojumiem, ko Latvija ir veikusi savā naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CFT) ietvarā, skaidro vēstniecības pārstāvji.
Minētie uzlabojumi ir padarījuši Latvijas finanšu sistēmu ievērojami drošāku. Kopš 2018. gada Latvija ir pieņēmusi vērienīgas likumdošanas un regulējošo noteikumu reformas, kuras samazināja nerezidentu depozītu aktivitāti – galveno naudas atmazgāšanas risku avotu – un spēcināja AML/CFT pilnvaras un institucionālās spējas. Visā šajā procesā ASV un Latvija cieši sadarbojās, daloties tehniskajā palīdzībā un zināšanās, lai uzlabotu Latvijas finanšu sistēmas drošību.
2018. gada aprīlī Latvijas valdība pārcēla Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) no Ģenerālprokuratūras pārraudzības, piešķirot FID neatkarību un autonomiju, teikts paziņojumā.
2018. gada novembrī Latvijas valdība paplašināja finanšu uzrauga (agrāk Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas tika iekļauta Latvijas Bankā 2023. gada janvārī) atbildības jomu, lai uzlabotu AML/CFT uzraudzību finanšu un kapitāla tirgus sektoros.
2019. gadā Latvijas valdība grozīja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu, ieviešot vairākas nozīmīgas prasības, tostarp amatu piemērotības pārbaudi banku augstākajai vadībai un klientu izvērtēšanas darbiniekiem; prasību pārtraukt darījumu attiecības ar jebkuru klientu, kurš neiztur pienācīgu pārbaudi; aizliegumu atvērt un uzturēt anonīmus kontus un citas.
2021. gadā Latvijas valdība ieviesa turpmākas izmaiņas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, tostarp prasību, ka patiesie labuma guvēji nedrīkst būt notiesāti par starptautiskiem noziegumiem vai noziegumiem pret valsti; finanšu iestāžu izmantoto riska novērtējuma izraisītāju paplašināšanu; jaunu rīku un programmatūras ieviešanu, lai palīdzētu pienācīgi pārbaudīt un iesniegt ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un citus.
Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja, ka "FinCEN" paziņojums stiprina pārliecību par Latviju kā tiesisku valsti, kuras atbildīgās iestādes novērš noziedzīgu interešu iesakņošanos valstī, stiprina uzticību Latvijas finanšu sistēmas integritātei un drošībai, kā arī veicina godprātīgu investoru un starptautisko partneru interesi par Latviju, tādējādi veicinot valsts konkurētspēju.
Sadarbībā ar Eiropas Savienības (ES) un starptautiskajiem partneriem Latvija turpinās darbu pie esošu un jaunu risku savlaicīgas apzināšanas un pasākumiem, lai novērstu to negatīvo ietekmi, norāda FM.
Ieklausoties "FinCEN" konstatētajā par smagu finanšu noziegumu veikšanu un to veicināšanu kā "ABLV Bank" biznesa prakses pīlāru, Latvijas kompetentās iestādes ir veikušas un turpina veikt neatkarīgas pārbaudes izmeklēšanas faktu noskaidrošanai un pierādījumu iegūšanai, skaidro FM.
Ievērojot apmērus, izmantotās metodes un starptautisko tvērumu, kādā "ABLV Bank" bija izvērsusi daudzslāņu darbības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai caur bankas kontiem, Latvija sadarbojās ar virkni citu valstu uzraudzības iestāžu, finanšu izlūkošanas dienestiem un tiesībaizsardzības iestādēm.
FM atgādina, ka 2023.gada jūnijā uz Latvijas Ģenerālprokuratūras neatkarīgi sagatavotas un celtas apsūdzības pamata tika sākta Ekonomisko lietu tiesas tiesvedība kriminālprocesā pret "ABLV Bank" akcionāriem un vadību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu 2,1 miljarda eiro apmērā legalizāciju. Lietā kopumā apsūdzētas astoņas personas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, kas izdarīta organizētā grupā.
Paralēli tiek iztiesātas vairākas krimināllietas pret "ABLV Bank" darbiniekiem un kreditoriem (klientiem) par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Pamatojoties uz Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu veiktās izmeklēšanas rezultātiem, tiek gatavotas jaunas apsūdzības, informē FM.
Tāpat FM norāda, ka īstenotais reformu process jeb "kapitālais remonts" ne tikai nodrošināja, ka Latvija netika iekļauta FATF (starptautiskais standartu noteicējs cīņai pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu) "pelēkajā sarakstā", bet arī ar pastiprinātu starptautisku sadarbību tālredzīgi novērsa Krievijas un citu Krieviju atbalstošo vai nedraudzīgo valstu noziedzīgās un koruptīvās ietekmes īstenošanu, izmantojot Latviju un tās finanšu sistēmu kā placdarmu.
Pēc Starptautiskā Valūtas fonda aprēķiniem FATF sarakstā iekļautajām valstīm tas izmaksā kā minimums 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) ik gadu zaudētu investīciju un paaugstinātu izmaksu veidā, neskaitot reputācijas zaudējumu, skaidro FM.
Latvijas Bankā arī atzīmē, ka visu Latvijas atbildīgo iestāžu kopīgs darbs radījis jaunu finanšu sektora uzraudzības regulējumu un praktisko ietvaru, kā arī tālākos nepieciešamos posmus un procesus efektīvai un atbildīgai cīņai ar finanšu noziegumiem, jo īpaši – naudas atmazgāšanas novēršanas jomā.
Centrālajā bankā norāda, ka pēdējos gados Latvijas banku sektorā notikusi nozīmīga transformācija. Tās bankas, kas iepriekš fokusējās uz ārvalstu klientu apkalpošanu, ir mainījušas biznesa modeļus, atsevišķas bankas konsolidējušas darbību vai pārtraukušas kredītiestādes pakalpojumu sniegšanu.
"Kopumā Latvijas finanšu iestādēs pēdējo gadu laikā būtiski samazinājies noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska līmenis un būtiski stiprinātas iekšējās kontroles sistēmas, tāpēc pašlaik jāturpina riskos balstītas pieejas praktiskā stiprināšana," atzīmē Latvijas Bankā.
Tāpat Latvijas Bankā norāda, ka produktīvā sadarbībā ar finanšu sektoru mazināts normatīvais slogs un izstrādātas vadlīnijas, ieteikumi un publicēti apkopoti labās prakses piemēri, lai sekmētu labākās prakses ieviešanu cīņai ar finanšu noziegumiem un novērstu Latvijas finanšu sektora izmantošanu noziedzīgām darbībām, nodrošinātu efektīvu risku vadību un godprātīgam klientam draudzīga banku sektora darbu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
