Solidaritātes maksājumu bankām labāk būtu saistīt ar kreditēšanu, pauž Kazāks

Finansējums drošībai būs nepieciešams ne tikai gadu, divus, piecus, bet tas būs nepieciešams ilgākam laikam, tādēļ vislabāk ir atrast risinājumu, kas ir paliekošs.

"Mūsuprāt, būtu ļoti labi banku solidaritātes maksājumu saistīt kopā ar kreditēšanas izaugsmi. Ja kreditēšanas temps ir pārāk zems, valsts iekasē šo virspeļņas nodokli, savukārt, ja bankas dara savu darbu labāk, kreditēšana ir aktīvāka un tas parādās arī straujākā ekonomikas izaugsmē, šis ieguvums ir paliekošs un valsts lielākus ienākumus iegūst no citiem nodokļiem. Tad vairs nav tā, ka šogad var izņemt nodokli, bet nākamgad tur vairs nekā nav. Ja ekonomika ir augoša, tā spēj ģenerēt lielākus nodokļu ieņēmumus, un tas ir paliekošs efekts. Tas būtu labāks risinājums," sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Tāpat ir būtiski, lai no šīs nodevas neciestu bankas, kuras ir aktīvi kreditējušas un ir audzējušas ekonomiku. Piemēram, mazo banku segments pēdējo četru gadu laikā portfeli ir audzējis par turpat 50%. Ja tās turpina strauji audzēt kredītu portfeli, tad tām nevajadzētu ciest.

Kazāks arī norādīja, ka bankas ir privāti uzņēmumi un tiešā veidā nevienu nevar piespiest kreditēt – ne Latvijas Bankai, ne Eiropas Centrālajai bankai, ne kādai citai institūcijai šādu iespēju nav. Tas ir banku akcionāru lēmums. Tomēr situācijā ir panākti uzlabojumi, un par to liecina arī atsevišķi rādītāji, piemēram, samazinās banku pievienotais uzcenojums izsniegtajiem kredītiem.

"Redzam, ka zemākais punkts gan banku attiecībās ar klientiem, gan kreditēšanā ir aiz muguras. Lai arī kreditēšana joprojām ir diezgan lēna, bet tā jau ir krietni straujāka, nekā ekonomikas jeb nominālā iekšzemes kopprodukta izaugsme. Mēs redzam, ka attiecības ar klientiem kļūst cieņpilnākas. Vai varētu vēlēties vairāk un labāk? Jā, bet beidzot ir panākta izpratne un jūtama vilkme arī no banku puses. Strādājot kopā un pieņemot saprātīgus lēmumus, tostarp par solidaritātes maksājuma nosacījumiem, mēs varam situāciju uzlabot straujāk," sacīja Kazāks.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka savi darbi ir ne tikai bankām, bet arī valstij. Piemēram, ir jāatvieglo būvniecības regulējums. Ja nekustamo īpašumu projektus kļūs lētāk, vienkāršāk un ātrāk īstenot, tas atbalstīs arī kreditēšanas iespējas.

Jau vēstīts, ka Finanšu ministrijā norit darbs pie banku solidaritātes iemaksu modeļa, kas attiektos uz periodu no 2025.gada līdz 2027.gadam.

Iepriekš "Signet Bank" un "Industra Bank" pārstāvji pauda, ka plānotais solidaritātes jeb banku "virspeļņas" nodoklis atstās graujošu ietekmi uz nelielo vietējo banku attīstību un konkurētspēju. Bankas norāda, ka pretēji politiķu publiski paustajam pašreizējā banku Solidaritātes iemaksas likumprojekta redakcija paredz, ka jaunā iemaksa tiks piemērota visām bankām neatkarīgi no to lieluma un kreditēšanas apjoma pieauguma pēdējos gados.