Latvija savā ziņā ir uzskatāma par aizdevumu platformu sektora pionieri, šeit tapuši vairāki nu jau starptautiski zināmi uzņēmumi. Taču pēdējos gados, šķiet, to skaits ir strauji audzis, tāpēc "Nākotnes kapitālam" radās jautājums – vai konkurence ir laba vai slikta un kuru platformu tad no visām investoriem vajadzētu izvēlēties? Par to raidījumā stāstīja "Twino", "Capitalia" un "Nectaro" vadītāji.

Aizdevumu platformas strādā pēc principa – vai nu pašas, vai ar vidutāju uzņēmumu starpniecību paņem naudu no liela skaita investoru, kas iegulda salīdzinoši nelielas naudas summas (dažkārt pat, sākot no dažiem eiro), un aizdod tālāk uzņēmumiem vai privātpersonām. Investori pēc noteikta laika saņem atpakaļ savu naudu ar noteiktu procentu peļņas.

Ilgu laiku šis bija viens no ērtākajiem veidiem, kā cilvēkiem bez lieliem uzkrājumiem sākt ieguldīt. Taču pēdējā laikā ir pieaudzis gan šādu, gan citādu finanšu ieguldījumu iespēju spektrs, kas saasina arī konkurenci.

Kāpēc ieguldīt?

Lai gan Baltijas akciju tirgos ir kritums, obligāciju jomā piedāvājums ir ļoti pieklājīgs, kā min raidījuma vadītājs Konstantīns Kuzikovs, un dažu obligāciju izdevēji sola pat vairāk nekā 10% peļņu. Tādēļ Kuzikovs raidījuma viesiem vaicāja, kāpēc ieguldīt riskantākajā aizdevumu sektorā, nevis obligācijās, kas bieži vien ir drošākas un vieglāk paredzamas.

"Investoram, kas vēlas diversificēt, tā (ieguldījumu platformas – red.) vienmēr ir un būs laba komponente portfelī," atbildot uz jautājumu, sacīja "Twino" vadītājs Helvijs Henšelis. Viņaprāt, nevienam nevajadzētu izvēlēties aizdevumu platformas kā vienīgo sava portfeļa daļu, bet gan kā vienu no vairākiem investīciju veidiem.

"Nectaro" pārstāve Sigita Kotlere uzsvēra, ka platformu pluss ir to ērtums, vienkāršums un iespēja veikt ieguldījumus ar mazām naudas summām.

"Capitalia" vadītājs Juris Grišins piekrīt, ka Baltijā šobrīd ir ļoti pozitīvs periods obligācijām, tomēr viņš vērsa uzmanību, ka 10% un vairāk procentu peļņu sola tikai retās obligācijas. Viņš bilst, ka augstākās kupona likmes ir finanšu sektora spēlētājiem. Taču ar šo obligācijām esot daudz grūtāk izveidot diversificētu portfeli nekā tad, ja tas tiek veidots ar ieguldījumiem aizdevumu platformās.

Vairāk par katru no platformām un to, kā makroekonomika ietekmē tās un investorus, uzziniet raidījumā.

2021. gadā Konstantīns Kuzikovs sāka investēt 50 eiro nedēļā, viņa mērķis ir 10 gadu laikā sasniegt kapitāla vērtību 36 000 eiro. Sākot no 2022. gada janvāra, Raivis Vilūns ir sācis investēt ienesīgākos, bet arī riskantākos finanšu instrumentos. 2023. gadā investoriem pievienojās "SEB Roboinvestora" portfelis, kas veic automatizētus ieguldījumus pasaules ETF. Raidījumā abi investori tiekas gan ar ekspertiem, gan amatieriem, lai saprastu, kur un kā tad labāk ir veidot savu nākotnes kapitālu!

Jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos.

Raidījums tapis sadarbībā ar "SEB Roboinvestoru"!

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!