Tiem cilvēkiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šā gada trešajā ceturksnī, no jūlija līdz septembrim, bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 15. oktobrim ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā Vienotajā nodokļu kontā līdz 23. oktobrim, atgādina Valsts ieņēmumu dienests.
Kapitāla aktīvi ir:
akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti;
ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;
parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos;
nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības);
uzņēmums Komerclikuma izpratnē;
intelektuālā īpašuma objekti;
ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā;
virtuālā valūta.
Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.
Deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma VID aicina iesniegt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS) un izvēloties sadaļu "Dokumenti – No veidlapas – Iedzīvotāju ienākuma nodokļa dokumenti – Pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma – (DK veidlapa)".
Sākot ieguldījumu gaitas, ir grūti izlemt, kur tieši investēt, taču tikpat grūti ir saprast, kurā bankā atvērt kontu ieguldījumiem, kāda veida konts būs nepieciešams, kā par to informēt VID un kā deklarēt ienākumus, lai godam norēķinātos ar valsti. Plašāk par to: Soli pa solim: Kad izmantot ieguldījumu, kad – vērtspapīru kontu un kā tos reģistrēt VID EDS?
Nodokļu maksātāju ērtībai EDS ir izveidots palīgrīks – vednis "Pārskata perioda deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma – DK veidlapas aizpildīšanai". Soli pa solim, atbildot uz jautājumiem un ievadot datus, tas palīdz izprast kāda informācija nepieciešama aizpildot deklarāciju. Tā kā vednis ir palīgrīks, tikai tur ievadītā un saglabātā informācija nav uzskatāma par iesniegtu VID un tai nav juridiski saistoša rakstura.
Pati deklarācijas veidlapa ir pieejama arī papīra formātā VID tīmekļvietnes sadaļā "Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Veidlapas un iesniegumi" un to var aizpildīt un atsūtīt arī pa pastu uz adresi "Valsts ieņēmumu dienests, Talejas iela 1, Rīga, LV-1978.
Nekustamā īpašuma atsavināšana, tajā skaitā, pārdošana, ir viens no gadījumiem, kad cilvēkam var būt jāmaksā kapitāla pieauguma jeb iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā no saņemtā ienākuma. Tādēļ pirms darījumiem ar nekustamo īpašumu cilvēki aicināti konsultēties ar VID speciālistiem un uzzināt, vai konkrētajā situācijā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāmaksā, kā tas aprēķināms un kāds ir tā samaksas termiņš.
Kad par ienākumu no kapitāla pieauguma nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis?
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja ienākums tiek gūts no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas (t.sk. pārdošanas), kas atbilst vismaz vienai no šīm pazīmēm:
īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir vairāk nekā 60 mēnešus un vismaz 12 mēnešus (pēc kārtas) pēdējo 60 mēnešu laikā līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir deklarētā dzīvesvieta;
īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir vienīgais īpašums;
ir vienīgais nekustamais īpašums, no kura gūtais ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamā īpašumā 12 mēnešu laikā pirms vai pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas.
Būtiski, ka ienākumam, kurš no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai arī pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas, ir jābūt ne mazākam kā starpībai starp nekustamā īpašuma atsavināšanas cenu un tā iegādes vērtību.
"Delfi Bizness" publikācijā "Attaisnoto izdevumu slieksnis 600 eiro – salīdzinoši zems. Vai to neplāno paaugstināt?" skaidro, kā kopš pirmsākumiem mainījušies attaisnoto izdevumu limiti un nosacījumi, kā arī, vai pašreizējo 600 eiro robežu nav plānots celt.
Ja no jauna tiek ieguldīts mazāks ienākums par noteikto, tad starpība, kas veidojas no nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas atņemot tā iegādes vērtību un ieguldīto ienākumu, ir uzskatāma par ienākumu no kapitāla pieauguma un no tās ir jāmaksā nodoklis.
Ja ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas atbilst kādam no iepriekš uzskaitītajām pazīmēm un tādējādi nav ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams, deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma nav jāiesniedz. Taču, ja šis ienākums pārsniedz 10 000 eiro, tas jebkurā gadījumā jānorāda gada ienākumu deklarācijā kā neapliekams ienākums (nodoklis no tā nav jāmaksā).
Algu pieaugums Latvijā šogad turpinās, vidējā darba samaksa pakāpeniski palielinās, taču ne visās jomās strādājošie to izjūt – ir nozares, kurās darbinieki vairākus gadus nav piedzīvojuši algas pieaugumu, taču vienlaikus ir tādas nozares, kurās algas tiek palielinātas regulāri. "Delfi Bizness" publikācijā Pārāk maza alga? Kur meklēt iespējas nopelnīt vairāk skaidro, kuros sektoros šajā gadā vērojams straujākais algu pieaugums, kurās jomās atalgojums pārsniedz vidējo darba samaksu un kādas ir tendences darba tirgū.
Svarīgs priekšnoteikums attiecībā uz nekustamā īpašuma tiesību pastāvēšanas ilgumu, ir savlaicīga nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
