"Supertramps". Šāds uzraksts rotā vienu no Republikāniskās partijas kandidāta izdotajām digitālajām kartītēm, kurā viņš attēlots supervaroņa kostīmā. Odiozais bagātnieks jau ilgstoši centies aplidot kriptovalūtu cienītājus. Nu arī demokrāte Kamala Harisa steidzas dot solījumus šai salīdzinoši nelielajai, bet augošajai finanšu pasaules daļai. Tas viss ietekmējis arī kriptovalūtu cenas, kuras pēc ilgāka pasivitātes perioda sākušas straujāk svārstīties.
"Delfi Bizness" apskata kandidātu solījumus un kā tie varētu ietekmēt digitālo monētu cenas.
Kriptovalūtas no marginālu tehnoloģiju entuziastu un makroekonomiskās sistēmas kritiķu spēļmantiņas aizvadītajos gados kļuvušas par vērā ņemamu globālās finanšu pasaules sastāvdaļu. Salvadora un dažas citas valstis ļauj norēķināties ar tām, kamēr kara un citu likstu plosītajos reģionos, kur nav pieejami banku pakalpojumi, tas ir teju vienīgais veids, kā saņemt naudu no ārvalstīm.
Tikmēr ASV uzraugi šī gada sākumā finanšu pasaules lielākajiem spēlētājiem atļāva sākt veidot kriptovalūtu elektroniski tirgotos fondus (ETF), bet Eiropā kopš 2023. gada darbojas pārnacionāls nozares regulējums.
Tādēļ arī nav brīnums, ka kriptovalūtu jautājums uzniris pat ASV prezidenta amata kandidātu solījumos.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!