Gandrīz puse iedzīvotāju vecumdienās pensijā cer saņemt ne mazāk kā 1200 eiro mēnesī  (15)

"Luminor" novērojumi liecina, ka lielākā daļa no tiem ir iedzīvotāji vecuma grupās no 18 līdz 39 gadiem (54% katrā vecuma grupā), kā arī aktīvā darbspējīgo grupa – no 40 līdz 49 gadiem (51%). Savukārt gados vecāki cilvēki (50-74) biežāk varētu iztikt ar mazāku pensijas apjomu, proti, no 600 līdz 1200 eiro ik mēnesi.

Bankas aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš norāda, ka gados jaunāku cilvēku vēlme nākotnē saņemt lielāku pensiju nekā vidēji saņem šī brīža seniori ir vērtējama pozitīvi, tomēr šai iecerei vajadzētu pastāvēt reizē ar izpratni, ka tikai valsts nodrošinātā pensija šādu labklājības līmeni nespēs nodrošināt.

"Šobrīd vidējā pensija valstī ir 576 eiro, un, lai vecumdienās nodrošinātu stabilu un augstu ienākumu līmeni, jau šodien ikkatram ir jārūpējas par savu nākotni, veidojot stabilus nākotnes uzkrājumus. Ja personas mērķis ir līdzvērtīgs dzīves līmenis kā pirms pensijas vecuma sasniegšanas, tad ienākumiem vecumdienās būtu jābūt robežās 70 līdz 80% no saņemtā vidējā atalgojuma – šobrīd diemžēl valsts solītā pensija nodrošina tikai apmēram pusi no tā, un nav prognožu, ka situācija paliks labāka," komentē Krūmiņš.

Viņš uzsver – lai saņemtu tādu pensiju, kādu vēlas vairums aptaujāto, svarīgi jau laikus uzsākt savu personīgo uzkrājumu veidošanu, proti, jo ātrāk sāk veidot iekrājumus vecumdienām, jo lielāku summu iespējams sakrāt. "Luminor" veiktie aprēķini liecina – uzsākot darba gaitas, piemēram, 21 gada vecumā un veicot regulāras iemaksas pensiju 3. līmenī virs 7% no bruto algas, kopā 2. un 3. līmenī līdz pensijas vecumam ir iespējams iekrāt līdz pat vienam miljonam eiro.

Šādi aprēķini balstīti uz vairākiem pieņēmumiem, tai skaitā pensiju plānu ienesīgumu un darba algas pieaugumu, bet galveno ietekmi nodrošina saliktie procenti, proti, gūstot peļņu ne tikai no ieguldītās pamatsummas, bet arī jau no nopelnītā kapitāla.

"Luminor" bankas aptauja Latvijā veikta 2024. gada septembrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, aptaujājot 1003 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.