Pēdējie pieci gadi pasaulē aizvadīti konstantā nepatīkamu pārsteigumu mutulī – pandēmija, karš, inflācija, procentu likmju kāpumi un mazākas ar to saistītas ķibeles. Baltijas finanšu vērotāji atzīst, ka tas viss atstājis nospiedumu. Tomēr, kā raidījumā "Nākotnes kapitāls" iezīmēja eksperti no visām trim valstīm, viss nav tik slikti.
Ja 2021. gadā Baltijas tirgi pieredzēja strauju kāpumu, tad, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, reģions kļuva par riskantu investīciju objektu. Šogad, inflācijai bremzējoties, arī visu trīs valstu ekonomikas sākušas mazliet buksēt. Līderiem igauņiem klājies vissliktāk, bet lietuvieši šķietami situāciju pārdzīvo vieglāk.
Baltija arī kā vienots tirgus ir iekļauta prestižajā "MSCI World" indeksā. Lai gan šobrīd tajā esam augsta riska tirgus ar mazu kapitalizāciju (Frontier market – angļu val.), tas nākotnē varētu pamudināt ārzemju investorus nopietnāk paskatīties uz ieguldījumiem šeit.
Par aizvadīto gadu un kursu, kādu baltiešiem izvēlēties, ceturtdien, 7. novembrī, konferencē "Baltic Capital Markets" diskutēs prominenti tirgus eksperti.
Šeit var izlasīt par pērn konferencē spriesto: Ir, kur augt, un maza valsts nav šķērslis. Atskats uz Baltijas kapitāltirgus konferenci.
Savukārt raidījumā tagadni un nākotni iezīmēja "Signet Bank" vadītājs Roberts Idelsons, Tallinas biržas vadītājs Kārels Ots un investīciju pārvaldes uzņēmuma "Milvas" partneris Tautvīds Marculaits.
Lietuvieši apsteidz latviešus un igauņus
Skatoties uz akciju tirgu un, kā raidījumā minēja eksperti, arī uz ekonomiskajām aktivitātēm, šobrīd Lietuva ir veiksmīgākā no trim Baltijas valstīm.
Tam piekrīt arī Marculaits. Viņš, atbildot uz Kuzikova jautājumu, gan saka: "Mūsu vietējā birža un vietējie indeksi nav labi indikatori, lai spriestu par ekonomiku." Viņaprāt, latviešiem un igauņiem šajā ziņā nav paveicies, jo dažu uzņēmumu akciju vērtības kritums krasi ietekmē biržas kopējo ainu. Taču viņš piekrīt, ka ekonomikai ir klājies tīri labi, jo tā bijusi diversificēta un ir vairāki vienradži (uzņēmumi, kuru vērtība pārsniedz miljardu dolāru – red.), kas palīdzējuši uzturēt kaut nelielu, bet ekonomikas izaugsmi.
2021. gadā Konstantīns Kuzikovs sāka investēt 50 eiro nedēļā. Mērķis ir desmit gadu laikā sasniegt kapitāla vērtību 36 000 eiro. Sākot no 2022. gada janvāra, Raivis Vilūns ir sācis investēt ienesīgākos, bet arī riskantākos finanšu instrumentos. 2023. gadā investoriem pievienojās "SEB Roboinvestora" portfelis, kas veic automatizētus ieguldījumus pasaules ETF. Raidījumā abi investori tiekas gan ar ekspertiem, gan amatieriem, lai saprastu, kur un kā tad labāk ir veidot savu nākotnes kapitālu!
Raidījums tapis sadarbībā ar "SEB Roboinvestoru", bet tulkojumu nodrošināja "Signet Bank".
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!