Tiks nodrošināti komercbanku klātienes pakalpojumi Latvijas reģionos  (1)

Ņemot vērā to, ka Latvijā pēdējo 10 gadu laikā komercbanku klātienes klientu apkalpošanas vietu skaits samazinājies visstraujāk no eiro zonas valstīm, šīs iniciatīvas mērķis ir saglabāt līdzsvaru starp finanšu pakalpojumu digitalizāciju un klātienes atbalstu tiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem reģionos, kuriem klātienes pakalpojumi aizvien ir nepieciešami, bet attālums līdz pakalpojumu sniegšanas vietai ir pārāk liels, tāpēc to pieejamība ir apgrūtināta.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks skaidro: "Šis lēmums nodrošinās labāku finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos. Tas ir ļoti svarīgi, jo komercbankas ir digitalizējušās straujāk nekā iedzīvotāji un uzņēmumi, radot plaisu starp bankām un to klientiem."

2013. gada beigās Latvijā bija 319 komercbanku klientu apkalpošanas vietu, savukārt 2024. gada oktobrī – tikai 69 šādas vietas.

Saskaņā ar 2024. gada vasarā pēc Latvijas Bankas pasūtījuma tirgus pētījumu kompānijas "RAIT" veiktās Latvijas uzņēmumu aptaujas datiem 28% uzņēmēju uzskata, ka komercbankas strādā standartizēti un birokrātiski, neņemot vērā uzņēmumu specifiskās vajadzības. 12% uzņēmēju norāda, ka filiāļu un klātienes konsultāciju trūkums mazina iespēju izveidot abpusēji izdevīgu sadarbību, savukārt 34% iedzīvotāju nav apmierināti ar filiāļu pieejamību (Finanšu nozares asociācijas dati).

Šis regulējums būs attiecināms uz tām komercbankām, kuru darbība ir orientēta uz plaša pakalpojumu klāsta sniegšanu sabiedrībai un kuras ir plānots noteikt arī kā atbildīgās par bankomātu infrastruktūras nodrošināšanu. Pašreizējā tirgus situācijā tās ir četras Latvijā lielākās kredītiestādes, proti, "Swedbank" AS, AS "SEB banka", AS "Citadele banka" un "Luminor Bank" AS Latvijas filiāle.

Latvijas Bankas noteikumi paredz, ka klātienes pakalpojumi pastāvīgi jānodrošina valstspilsētās un lielāko novadu (ar vismaz 25 000 iedzīvotāju) centros, ja konkrētajai komercbankai ir vismaz 20% klientu no valstspilsētas vai novada iedzīvotāju skaita, un tuvāko 40 kilometru attālumā vēl nav pastāvīgas klientu apkalpošanas vietas.

Pārējo novadu centros komercbankām jānodrošina klātbūtne, bet ne pilnībā pastāvīga klientu apkalpošanas vieta, kurā klienti jāapkalpo pēc viņu pieprasījuma.

Latvijas Banka uzskata, ka kredītiestāžu klātbūtne reģionos nodrošināma elastīgi un racionāli, tāpēc kredītiestādēm ir iespēja prasīt piemērot izņēmumus, ja, piemēram, tās pierāda, ka lielākā daļa klientu konkrētajā novadā ir digitāli aktīva. Plānots arī regulāri pārskatīt noteikumus un to praktisko piemērošanu, nepieciešamības gadījumā precizējot kritērijus un nosacījumus. Komercbankām būs izvēles brīvība attiecībā uz iespējami piemērotāko pakalpojumu sniegšanas organizēšanas veidu, tāpēc prognozējams, ka būtiska praktiskā nozīme varētu būt arī to spējai veidot sekmīgu sadarbību ar pašvaldībām. Latvijas Banka 29. novembrī tiksies ar Latvijas Pašvaldību savienību, lai pašvaldībām skaidrotu šo noteikumu mērķi un būtību.

Latvijas Banka uzsver, ka nenotiks atgriešanās pagātnē, kad katrā mazpilsētā piecas dienas nedēļā darbojās kādas komercbankas filiāle. Daudzi iedzīvotāji lieto finanšu pakalpojumus digitāli un savus paradumus nemainīs, tāpēc ir jāmeklē racionāli un elastīgi risinājumi, kuri ir izstrādāti tieši mūsdienu situācijai un kuriem ir saprātīgas un pamatotas izmaksas.

Noteikumos ietvertās prasības komercbankām jānodrošina ar 2026. gada 1. janvāri. Latvijas Banka apkopos un publiskos savā tīmekļvietnē informāciju par komercbanku reģionālo klātbūtni.