2024. gada 3. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem pilnā slodzē pārrēķinātā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1703 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 154 eiro jeb 9,9%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,59 eiro jeb par 10,9%.
2024. gada 3. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,9%, bet stundas samaksa – par 1,5%.
Ar cik lielu pensiju var rēķināties pašlaik strādājošs cilvēks, kurš saņem Latvijā vidējo atalgojumu, un cik varētu pensijā saņemt cilvēks, kurš nopelna minimālo algu? Kā rīkoties, lai tomēr nenāktos "vilkt dzīvi" vecumdienās un skaitīt centus, bet pavadīt tās priecīgi, darot lietas, kam iepriekš nepietika laika? Un galu galā – kā pašam saprast un aprēķināt, cik lielu pensiju saņemsi? Uz šiem jautājumiem "Delfi Bizness" meklē atbildes publikācijā 90 eiro, sākot krāt pensijai 20 gadu vecumā, četrreiz vairāk – 40 gados. Kā saprast, ar cik lielu pensiju rēķināties nākotnē?
Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1231 eiro jeb 72,3% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 9,4%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 8,3%.
Gada laikā vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā pieauga par 3,3 procentpunktiem straujāk nekā privātajā – attiecīgi par 12,3% un 9%.
Paļaujoties tikai uz pensiju, kuras uzkrājumu veido valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas pirmajos divos līmeņos, nākotnē varētu būt par īsu – tā aizvietos tikai mazāko daļu algas. Turīgākām vecumdienām ir vērts domāt par papildu pensijas uzkrājumu veidošanu, krājot arī pensiju 3. līmenī vai uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Plašāk par to: Pensiju 3. līmenis vai uzkrājošā dzīvības apdrošināšana – kuru izvēlēties?
Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2024. gada 3. ceturksnī bija 11,59 eiro, un gada laikā tā pieauga par 10,9% (2023. gada 3. ceturksnī – 10,45 eiro).
Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 13,07 līdz 14,57 eiro jeb par 11,4%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu kāpums par 8,7% un nostrādāto stundu samazinājums par 2,5% gada laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
