Ķīniešu "DeepSeek" izraisa ASV tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kritumu
Foto: AP/Scanpix/LETA

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā saruka.

ASV tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kritumu vadīja mikroshēmu ražotājs "Nvidia" pēc zemu izmaksu Ķīnas mākslīgā intelekta modeļa parādīšanās, kas var apdraudēt ASV dominanci šajā strauji augošajā nozarē.

Sarunbots, kuru izstrādājis jaunuzņēmums "DeepSeek" Ķīnas pilsētā Handžovā, ir parādījis spēju neatpalikt no ASV izstrādnēm, bet par daudz zemāku cenu.

"Nvidia", kura pusvadītāji atbalsta mākslīgā intelekta nozari, akcijas cena Volstrītā kritās par aptuveni 17%, samazinot uzņēmuma tirgus vērtību par apmēram 600 miljardiem ASV dolāru.

"DeepSeek" paziņoja, ka iztērējis tikai 5,6 miljonus dolāru sava sarunbota izstrādei. Tas ir nieks salīdzinājumā ar miljardiem dolāru, kurus mākslīgā intelekta nozarē investējuši ASV tehnoloģiju milži.

"Ķīna izaicina [ASV] tehnoloģiju dominanci," sacīja tirdzniecības platformas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

"Uzmanība tagad ir pievērsta tam, vai Ķīna var to izdarīt labāk, ātrāk un izmaksu ziņā efektīvāk nekā ASV," un tādā gadījumā Ķīna "var uzvarēt mākslīgā intelekta sacensībā," sacīja Bruksa.

Mākslīgā intelekta nozares spēlētāji "Meta" un "Microsoft" ir starp tehnoloģiju milžiem, kas šonedēļ ziņos par savu peļņu.

Cita ASV mikroshēmu ražotāja "Broadcom" akcijas cena saruka par 17,4%, bet Nīderlandes uzņēmuma ASML akcijas cena kritās par 6,7%. "Constellation Energy" akcijas cena samazinājās par vairāk nekā 20%.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,7% līdz 44 713,58 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,5% līdz 6012,28 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 3,1% līdz 19 341,83 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par mazāk nekā 0,1% līdz 8503,71 punktam, Parīzes biržas indekss CAC 40 kritās par 0,3% līdz 7906,58 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 0,5% līdz 21 282,18 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 2,0% līdz 73,17 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 1,8% līdz 77,08 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena pirmdien kritās par 3,7% līdz 47,86 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 1,0497 līdz 1,0492 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru palielinājās no 1,2484 līdz 1,2496 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu kritās no 156,00 līdz 154,61 jenai par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu samazinājās no 84,08 līdz 83,94 pensiem par eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!