Piedzīvots aktīvākais obligāciju emisiju gads Latvijā un Baltijā

Salīdzinājumā ar 2023. gadu Latvijā jauno obligāciju emisiju aktivitāte apjoma ziņā pieaugusi vairāk nekā divas reizes, bet emisiju skaita ziņā par 11%. Savukārt Baltijā piesaistīts par 56% līdzekļu vairāk nekā gadu iepriekš un darījumu skaits pieaudzis par 14%.

Aizvadītajā gadā Baltijā norisinājās vairākas lielās obligāciju emisijas. Piemēram, "Luminor", "Eesti Energia", LHV, "Šiauliu bankas", "airBaltic", kas būtiski ietekmēja kopējo piesaistīto līdzekļu apjomu. "airBaltic" obligāciju emisija 380 miljonu eiro apmērā bija lielākā līdz šim realizētā Latvijas uzņēmuma obligāciju emisija, kas veidoja vairāk nekā pusi no kopējā Latvijas emitentu piesaistītā līdzekļu apjoma.

"2024. gadā bija labvēlīgi apstākļi obligāciju emisijām. Investoru interesi veicināja salīdzinoši augstās procentu likmes un obligāciju pieejamība. Savukārt uzņēmumus izvēlēties obligācijas kā finansējuma piesaistes avotu motivēja augošā finanšu pratība un izpratne par obligāciju priekšrocībām, ierobežotā banku finansējuma pieejamība, pakāpeniskais procentu likmju samazinājums, kā arī citu obligāciju emisiju veiksmīgie rezultāti – lielākā daļa pagājušajā gadā realizēto emisiju noslēdzās ar pārparakstīšanos," komentē Kristiāna Janvare, "Signet Bank" Investment Banking pārvaldes vadītāja.

No 21 obligāciju emisijas Latvijā 14 bija "Signet Bank" organizētas. Lielākā daļa – 69% no darījumiem – bija refinansēšanas, 31% – jaunas obligācijas. 92% no darījumiem tika īstenoti ar fiksēto procentu likmi.

"Uzņēmumi, kas jau ieminuši "obligāciju taciņu", labprāt izvēlas palikt kapitāla tirgū un turpināt izmantot šī finansējuma avota priekšrocības, tādēļ liela daļa esošo obligāciju emisiju tiek refinansētas ar jaunām obligācijām. Sagaidām, ka līdzīga tendence saglabāsies arī šogad, kad būtisku daļu no obligāciju tirgus veidos jau esošo obligāciju pārfinansēšana," skaidro Janvare.

2024. gadā iezīmējās jaunas tendences – arvien vairāk uzņēmumu izvēlējās publiskos piedāvājumus, kas veicināja obligāciju pieejamību plašākai auditorijai un sniedza iespēju ieguldīt obligācijās arī retail jeb mazuminvestoriem. Popularitātes pieaugumu uzņēmumu vidū veicināja gan augošā mazuminvestoru interese par šo ieguldījuma veidu, gan arī atvieglojumi normatīvajā regulējumā, kas ļāva uzņēmumiem piesaistīt līdz 8 miljoniem eiro uz Informācijas dokumenta bāzes (negatavojot pilno emisijas prospektu). Šo iespēju aktīvi izmantoja Lietuvas uzņēmumi.

Publisko piedāvājumu popularitāti investoru vidū veicināja zemais ieguldījuma slieksnis – bieži vien tikai 100 eiro – un uzņēmumu aktīva komunikācija, izmantojot PR un mārketinga kampaņas. Visaktīvāk publiskās obligāciju emisijas aizvadītajā gadā veica Lietuvas uzņēmumi, bet arī Latvijā vairāki labi zināmi uzņēmumi – "Storent Holding", "BluOr Bank", "Grenardi Group", "DelfinGroup", "Longo Group" un LATRAPS – veiksmīgi piedāvāja obligācijas publiskā piedāvājuma formā.

"Sagaidām, ka pastiprināta interese gan no investoru, gan emitentu puses par obligācijām saglabāsies arī šogad", uzsver Janvare. Procentu likmju pakāpeniskais kritums samazina finansējuma piesaistes izmaksas uzņēmumiem, padarot obligāciju emisijas par arvien pievilcīgāku finansējuma avotu. Tajā pat laikā procentu likmes joprojām absolūtā izteiksmē ir pietiekami augstas, lai piesaistītu privāto investoru interesi.

"Lai arī emisiju aktivitāte pieaug, obligācijas uzņēmumu vidū joprojām ir salīdzinoši neapgūts finansējuma avots – katru gadu tikai aptuveni 20 Latvijas uzņēmumi emitē obligācijas," skaidro Janvare. "Savukārt investoriem joprojām saglabājas liels brīvo līdzekļu apjoms, kurus potenciāli var ieguldīt augstāka ienesīguma ieguldījumos. Tādēļ, pieaugot šo instrumentu pieejamībai un sabiedrības zināšanām, izpratnei par šo finansējuma avotu, šeit ir saskatāms liels potenciāls."

"Signet Bank" akcionāri ir astoņpadsmit Latvijas un starptautiskie privātie investori, no tiem lielākie ir "Signet Acquisition III" (23,05%), kura vienīgais akcionārs ir ASV investors Aleksandrs Solovejs, AS "RIT Group" (18,35 %) – Latvijas uzņēmums, kas pieder Rapoportu ģimenei, un SIA "Reglink" (14,98 %), kuras dibinātāja ir Irīna Pīgozne.