Vācijas Federālā augstākā tiesa (BGH) otrdien nolēma, ka bankas un krājbankas nevar piemērot negatīvas procentlikmes noguldījumiem krājkontos un tūlītējas piekļuves kontos.
Tekošo kontu gadījumā negatīvas procentlikmes ir pieļaujamas, bet tikai tad, ja atbilstošie līguma noteikumi ir pārredzami patērētājiem.
Vācijas augstākā civilā tiesa pieņēma lēmumu četrās lietās, kuras patērētāju aizsardzības organizācijas bija ierosinājušas pret bankām un vienu krājbanku, kas īslaicīgi bija iekasējušas no saviem klientiem nodevu par noguldījumu glabāšanu tekošajos kontos, noguldījumu uz nakti kontos un krājkontos.
Patērētāju aizsardzības organizācijas uzskatīja šo nodevu par nepieņemamu un ierosināja lietas, lai panāktu šīs prakses atcelšanu un dažos gadījumos arī samaksātās nodevas atmaksāšanu.
Komercbankām eirozonā no 2014. gada jūnija bija jāmaksā procenti par līdzekļu glabāšanu Eiropas Centrālajā bankā (ECB). Vairākas finanšu institūcijas nodeva šīs izmaksas tālāk saviem klientiem, iekasējot depozīta maksu.
ECB 2022. gada jūlijā atcēla negatīvās procentlikmes, un tā rezultātā bankas un krājbankas mīkstināja savu nodevu politiku.
BGH nolēma, ka banku noteikumi par depozīta maksu nebija pārredzami un tāpēc uzskatāmi par spēkā neesošiem, jo klienti nebija pienācīgi informēti par to, uz kādiem kredīta atlikumiem attiecas šī depozīta maksa.
Noguldījumi tūlītējas piekļuves kontos un krājkontos kalpo ne tikai drošai līdzekļu glabāšanai, bet arī investīciju un uzkrāšanas mērķiem.
Tiesa konstatēja, ka ar glabāšanas maksas noteikšanu ir mainīts šo līgumu raksturs. Negatīvās procentlikmes nav attaisnojums līgumu satura pārskatīšanai, jo tās ir pārmērīgi neizdevīgas patērētājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
