Ekonomistu vidū aizvien aktīvāk izskan prognozes, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) likmju samazināšanu varētu turpināt arī 2026. gadā, tās pazeminot zem 2%, raksta "Bloomberg".
Jaunākajā "Bloomberg" ikmēneša aptaujā vairums ekonomistu prognozē, ka ECB katrā no tuvākajām trim sanāksmēm samazinās likmes par 25 bāzes punktiem. Tad analītiķi paredz pauzi, taču vienlaikus pauž viedokli, ka pēc pārtraukuma ECB atkal varētu turpināt likmes samazināt.
Iepriekš eksperti paredzēja, ka ECB samazinās noguldījumu likmi līdz 2% un tad pārtrauks likmju samazināšanas ciklu.
Kopš pērnā gada jūnija likmes pazeminātas piecas reizes, un ECB amatpersonas šobrīd izvērtē, cik soļus likmju samazināšanas virzienā vēl spert. Galvenais jautājums ir par to, vai ECB var apstāties pie tā dēvētā neitrālā līmeņa (likmes līmenis, kas ne ierobežo, ne stimulē ekonomikas izaugsmi), lai gan vairāki ECB pārstāvji jau iepriekš brīdinājuši, ka šo jēdzienu nevajadzētu izmantot, lai vadītos, pieņemot lēmumus, un jāskatās uz reālo situāciju.
Patlaban izskatās, ka ECB noteiktais inflācijas mērķis 2% apmērā ir sasniedzams, taču ASV prezidenta Donalda Trampa plānotie tarifi to apdraud, un nav skaidrs, kā tie ietekmētu cenas.
"Trampa tirdzniecības kara ietekme Eiropas Savienībā būs jūtamāka nekā, piemēram, Apvienotajā Karalistē, un tas nozīmē, ka ECB nāksies samazināt likmes zem neitrālā līmeņa," norāda "TD Securities" globālās makroekonomikas stratēģijas vadītājs Džeimss Rositers.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
