Finanšu uzkrājumi, kas ienākumu zaudēšanas gadījumā ļautu nodrošināt esošo dzīves līmeni vismaz mēnesi, ir pusei jeb 52% Latvijas iedzīvotāju, liecina "SEB bankas" Finanšu drošības indeksa aptaujas dati.
Vēl 17% ar esošajiem uzkrājumiem varētu iztikt ne ilgāk par mēnesi, bet katram piektajam jeb 21% finanšu uzkrājumu vispār nav, kas nozīmē, ka kopumā ap 40% iedzīvotāju nav finanšu "drošības spilvena", ko izmantot ienākumu zaudēšanas gadījumā.
Kā norāda aptaujātie Latvijas iedzīvotāji, 16% spētu no saviem iekrājumiem izdzīvot vismaz trīs mēnešus, 19% – pat ilgāk par pusgadu, tomēr vairumam nav tāda "drošības spilvena", kas ļautu ilgtermiņā segt ikdienas tēriņus.
Lielākais "drošības spilvens" ir iedzīvotājiem vecumā virs 50 gadiem. Savukārt vairāk to, kam vispār nav uzkrājuma, ir vecumā no 30 līdz 39 gadiem. Par spīti pieņēmumam, ka jauniešiem ir grūtāk ietaupīt, jo vēl nav lieli vai stabili ienākumi, aptaujas rezultāti parāda pretējo. Jauniešu vidū pusei ir uzkrājums, kas ļautu dzīvot vismaz mēnesi, ja pēkšņi tiktu zaudētu ienākumi, savukārt, katram sestajam ar esošo "drošības spilvenu" pietiktu vairāk kā pusgadam.
Pēdējo sešu mēnešu laikā 28% respondentu "drošības spilvens" nav mainījies, bet 16% bija spiesti sākt tērēt savu uzkrājumu. Savukārt gandrīz katram piektajam jeb 19% uzkrājumu ir izdevies palielināt.
"Bieži vien gada sākumā cilvēki mēdz saņemt algas pielikumu vai finansiālu novērtējumu par iepriekšējo darba gadu – būtu prātīgi vismaz daļu no papildu ienākumiem novirzīt uzkrājumā, piemēram, krājkontā. Tas ne tikai ļauj iegūt papildu ienākumus no procentiem, bet arī palīdz veidot "drošības spilvenu". Ieteicams, lai "drošības spilvens" būtu no 3 līdz 6 algu apmērā," norāda "SEB bankas" finanšu pratības mentore Linda Šablinska.
"Tā ir nauda, kas sniedz finansiālu stabilitāti un mieru, īpaši, ja dzīvē gadās neparedzēti izdevumi, piemēram, steidzams auto remonts, veselības problēmas vai pat darba vietas zaudēšana. Turklāt, ja ir "drošības spilvens", ir vieglāk plānot arī lielākus mērķus – mājokļa iegādi, sapņu ceļojumu vai patstāvīgas dzīves uzsākšanu. Pat nelieli, bet regulāri uzkrājumi ir solis pretī stabilai finansiālai drošībai nākotnē," Šablinska.
Aptaujas rezultāti parāda – lai segtu neparedzētus izdevumus, visbiežāk tiek izmantots tieši "drošības spilvens". Ja parādās neplānoti tēriņi, 44% iedzīvotāju Latvijā to segšanai izmanto uzkrājumus, bet 34% cenšas ietaupīt līdzekļus, samazinot citas izmaksas. 21% aptaujāto šādos gadījumos – biežāk jaunieši – vēršas pēc palīdzības pie radiniekiem un paziņām, bet vēl 15% izmanto aizdevumus. Tikpat daudz, lai segtu neparedzētus izdevumus, meklē papildu peļņas iespējas.
Iedzīvotāju aptauju pēc "SEB bankas" pasūtījuma 2025. gada janvārī veica uzņēmums "Norstat". Tajā piedalījās 1002 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!