Igaunijā nodokļu ieņēmumi 2010. gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2008. gadu ir sarukuši tikai par 300 miljoniem eiro (ap 210 miljoniem latu), tikmēr Lietuvas - par 677 miljoniem eiro (467 miljoni latu), toties Latvijai - rekords - par 1010 miljoniem eiro (707 miljoni latu).
Latvija zaudēja 30% nodokļu ieņēmumu, salīdzinājumam - Igaunijā tikai nepilnus 12%, Lietuvā - 17%, secina zvērinātu advokātu biroja vecākā nodokļu konsultante Inita Skrodere.
Visās Baltijas valstis ekonomikas lejupslīdes apstākļos būtiski sarukuši uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi, jo samazinās peļņa, piemēram, Latvijā tas sarucis 4,5 reizes, Lietuvā - 2,5 reizes, kamēr Igaunijā uz pusi. "Jāņem vērā, ka Igaunijā UIN jāmaksā tikai tad, ja peļņa tiek sadalīta dividendēs, Latvijā iegādājoties jaunas tehnoloģiskās iekārtas, to vērtība UIN aprēķināšanai tiek palielināta par 50% (piemērots koeficients 1,5), Lietuvā ar UIN apliekamo ienākumu var samazināt par izdevumiem, kas radušies, iegādājoties rūpnīcas ēkas, iekārtas utt., taču šis samazinājums nevar pārsniegt 50%," svarīgās UIN nianses laikrakstam norāda Skrodere.
Viņa kā otru krīzes skarto nodokli min iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kā ilustrāciju teiktajam viņa min Latvijas situāciju, kur IIN ienākumi sarukuši no 709 miljoniem eiro 2008. gada I pusgadā līdz 538 miljoniem eiro 2010. gada I pusgadā. "Jāņem vērā, ka IIN ieņēmumu pieaugums šogad ir saistāms ar šī nodokļa pamatlikmes palielināšanu no 23% līdz 26% (mazajiem uzņēmējiem - saimnieciskās darbības veicējiem un pašnodarbinātajiem no 15% līdz 26%), kā arī visu kapitāla pieauguma ienākumu aplikšanu ar 15% nodokļa likmi (depozītiem 10%), turklāt šobrīd IIN pamatlikme visās Baltijas valstīs ir visaug¬stākā, kuru diez vai ir lietderīgi palielināt vēl vairāk," laikrakstam uzsvēra Skrodere.
Igaunijā šogad salīdzinājumā ar pagājušā gada I pusgadu IIN ieņēmumi ir palikuši nemainīgi, ir pat palielinājies PVN, nekustamā īpašuma nodokļa un arī akcīzes nodokļu ieņēmumi. Arī Lietuvā PVN ieņēmumi uzrāda pieaugošu tendenci, taču vienīgi Latvijā tie turpina kritumu, lai gan PVN pamatlikme kopš 2009. gada tika palielināta no 18% līdz 21%, bet samazinātā likme no 5% līdz 10%.
Līdzīgi procesi notika gan Lietuvā, gan arī Igaunijā, un arī pašlaik saistībā ar 2011. gada valsts budžetu kā viena no iespējām tiek minēta samazināto PVN likmju atcelšana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!