Māra Gaiļa īpašumi pāriet ‘Swedbank’ rokās

Viņš atklājis, ka visi īpašumi bija ieķīlāti "Swedbank" un, izsolot īpašumus, Gailim izdevies atbrīvoties no parādsaistībām.

Gailis stāstīja, ka šobrīd notiem "Māris Galis" pārstrukturizācija. ""Notiek pārstrukturizēšanās un faktiski uzņēmuma glābšana. Tā ir labprātīga izsole - veiksmīga īpašuma pārdošana par iespējami labāku cenu. Turklāt runa ir par garantētu pārdošanu. Šajā gadījumā "Swedbank " speciāli radīts fonds ieķīlātos īpašumus nopērk. Tādējādi es ietirgoto naudu nomainu pret savām kredītsaistībām. Zinot, kādas ir kreditoru prasības šādos gadījumos, var pat teikt, ka savus īpašumus esmu pārdevis par fantastiskām cenām, nevienam nepaliekot parādā. Tas ir risinājums, kas tika atrasts, gandrīz gadu tirgojoties ar "Swedbank ", kas mani ir kreditējusi aptuveni pēdējos astoņus gadus," stāstīja Gailis.

"Manuprāt, man izdevās attīstīties visai strauji, taču, pienākot krīzei un tirgum apstājoties, bet bankai pārtraucot kreditēt iesāktās būves, radās problēmas. Man nebija tādu rezervju, ko es pats būtu varējis ieguldīt. Nebija nekādu iespēju samaksāt bankai ne tikai procentus, bet arī pamatsummu. Banka varēja pieprasīt uzņēmuma maksātnespēju, ar ko viss arī būtu beidzies. Ir taču zināms, kādi triki mēdz gadīties - lietas velkas gadiem ilgi, administratori nereti vienkārši "uzsilda rokas", bet kreditoram paliek sīkumi. Tādā gadījumā es būtu bankrotējis, banka zaudējusi naudu, un nevienam nebūtu nekāda labuma. Par laimi, izdevās vienoties ar "Swedbank ", ka kaut ko zaudējam mēs abi. Proti, banka zaudē daļu man izsniegtās naudas, nemaz jau nerunājot par procentiem un soda naudas uzrēķiniem, bet es - daļu no saviem aktīviem, ko biju ieguldījis attiecīgajos objektos. Tagad šis process jau iet uz galu," teica uzņēmējs.

Viņš stāstīja, ka šādā veidā izsolīti visi īpašumi, kas bija ieķīlāti "Swedbank". "Visu to, kas bija ieķīlāti "Swedbank ". No lielajiem objektiem es tiku vaļā, atrodot jaunus investorus, un tādējādi atbrīvojoties no parādsaistībām. Jā, man nenoliedzami nācās zaudēt, bet ne visu. Laika gaitā sarunās ar "Swedbank " nosacījumi gan pasliktinājās, bet tas nekas - galu galā es esmu apmierināts," atzina Galis.

"Es esmu izgājis laukā no baigajām krācēm. Ja saskaitītu visus uzrēķinātos soda procentus, tas vien sanāktu desmitiem miljonu latu, kas man tagad nav jāmaksā. Protams, zināmas saistības man vēl paliek, bet tās nav par kredītiem, kas tika ņemti, lai attīstītu konkrētos projektus, kuri tagad ir pārdoti. Piemēram, no 41 rindu mājas, ko esmu uzbūvējis Ķīpsalā, neizpārdotas man bija palikušas septiņas, un tās es izīrēju. Taču tām tika uzliktas jaunas ķīlas, lai es varētu aizņemties vēl vairāk naudas citiem projektiem. Tagad arī tas vienā rāvienā ir beidzies. Vēl ir jāmin divas mājas Staraja Ruses ielā, ko es pabeidzu pašā krīzes priekšvakarā un kuras ir iznomātas. Taču nauda, ko es saņemu īres naudas veidā, nesedz pat procentmaksājumus bankai. Kad šo projektu sākām realizēt, par tur esošo biroju un dzīvokļu īri varēja dabūt vismaz 15 eiro par kvadrātmetru mēnesī, bet tagad esam priecīgi par pieciem eiro," stāstīja Gailis.

Jautāts, vai viņam nedraud uzņēmēju kā Gunāra Ķirsona vai Ievas Plaudes-Rēlingeres liktenis, galis uzsvēra, ka neesot bankrotējis. "Es neesmu ne bankrotējis, ne pusbankrotējis, kā te daudzi izsakās. Protams, es apsvēru iespēju lūgt piemērot tiesiskās aizsardzības procesu, bet tad nebūtu šīs izsoles. Varbūt ir labāk tā, kā ir, jo, redziet, tirgus var tomēr pietiekoši ātri neatmosties. Biju gan rēķinājies, ka tas notiks agrāk, kas ļautu man pabeigt savus objektus un tos pārdot, bet tas neizrādījās reāli. Lielā atšķirība starp Plaudi, Ķirsonu un mani ir tā, ka es nebiju izsniedzis privātās garantijas. Ja man tādas būtu, situācija būtu pavisam citādāka, jo tad būtu vēršanās pret maniem īpašumiem, un, tos pārdodot, nekas nepaliktu pāri, jo būtu uzkrājušās dažādas soda naudas utt," piebilda Gailis.

Pirmdien, 8.novembrī, pārdoti visi izsolē piedāvātie kompānijas "Māris Gailis" īpašumi Rīgā, kuru kopējā sākumcena veidoja gandrīz divus miljonus latu.

Izsolē tika piedāvāts kompānijai "Māris Gailis" piederošais nekustamais īpašums Rīgā, Klīveru ielā 2, kura sākumcena noteikta 210 tūkstošu latu vērtībā. Tika izsolīti arī Gaiļa īpašumi Ķīpsalas un Enkuru ielā. Zeme un dzīvojamā ēka Kīpsalas ielā 19 tika izsolīta ar sākuma cenu 145 tūkstoši latu, bet zeme un dzīvojamā ēka Ķīpsalas ielā 33 - ar 180 tūkstošu latu sākumcenu. Savukārt īpašuma, kas sastāv no zemes un mājas, Kīpsalas ielā 29 izsoles sākumcena bija noteikta 155 tūkstošu latu apmērā, bet īpašumam Kīpsalas ielā 15 - 185 tūkstošu latu apmērā.

Divi īpašumi Enkures ielā 2 izsolē bija izlikti par attiecīgi 195 tūkstošiem un 215 tūkstošiem latu. Izsolē tika piedāvāti arī Gailim piederošie īpašumi Zvejnieku ielā - zemes gabala un ekspluatācijā nodotas biroja ēkas Zvejnieku ielā 1 sākumcena bija noteikta 300 tūkstošu latu apmērā, bet dzīvojamo ēku un zemes gabalu Zvejnieku ielā 1 varēja iegādāties par 240 tūkstošiem latu.

Vēl izsolē izlikts Gailim piederošais īpašums Balasta dambī 70, kura sākumcena tika noteikta 130 tūkstošu latu apmērā. Visi nekustamie īpašumi ieķīlāti "Swedbank".

"Lursoft" informācija liecina, ka kompānijas "Māris Gailis" vienīgais īpašnieks ir Gailis. Informācija par kompānijas īpašniekiem gan var neatbilst patiesībai, jo tā ir akciju sabiedrība un tai nav obligāti jāsniedz dati Uzņēmumu reģistram. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,1 miljons latu. Pērn tā apgrozījums bija 904 tūkstoši latu, bet zaudējumi - 399 tūkstoši latu.

Informācija "Lursoft" vēsta, ka Gailim pašlaik pieder uzņēmumi "MG vējš", "MG būvnieks", "MG saimnieks", "MG nekustamie īpašumi", 50% uzņēma "MG enerģija" un 50% "Firmamentum". Gaiļa lielākie nekustamo īpašumu projekti ir divas daudzdzīvokļu mājas Staraja Rusas ielā, Ģipša fabrika Ķīpsalā, rindu mājas Ķīpsalā un Eižena Laubes projektētā daudzdzīvokļu māja Ķīpsalā.