Vairāk nekā 20 komercbankas soda par maksājumu karšu komisijas maksu saskaņošanu

Bankām uzlikts naudas sods 5 495 462,19 latu kopapjomā.

Tādējādi deformēta konkurence, kā arī nodarīts kaitējums gan tirgotājiem, kas pieņem karšu maksājumus, gan patērētājiem, secinājusi padome.

Aizliegtā vienošanās attiekusies uz komisijas maksām, ko bankas maksājušas par karšu norēķiniem, kā arī par bankomātu pakalpojumiem.

KP skaidro - lai nodrošinātu karšu maksājumus, Latvijā pastāv karšu maksājumu sistēma, kuras izdevumi pamatā tiek segti no to tirgotāju maksājumiem, kas savās tirdzniecības vietās pieņem maksājumu kartes. Izmeklēšanā KP konstatējusi, ka tirgotāju maksājuma lielums ir bijis tieši atkarīgs no starpbanku maksājumu lieluma. Piemēram, 2009.gadā starpbanku maksājuma apjoms sasniedza 75% no tirgotājiem piemērotā maksājuma debetkaršu gadījumā un 100% kredītkaršu gadījumā.

Tādējādi banku vienošanās par vienotu starpbanku maksu, nenosakot šo maksājumu atbilstoši konkrētās bankas izmaksām, deformēja konkurenci un nelika visām bankām cīnīties par jaunu klientu – tirgotāju – piesaisti, piemērojot zemākus komisijas maksājumus, uzskata KP.

Lēmumā KP secina, ka Latvijas banku noteiktais starpbanku maksājums un attiecīgi arī tirgotājiem piemērotais maksājums nav bijis ekonomiski pamatots un nav ticis pielāgots, mainoties tirgus apstākļiem un samazinoties banku izdevumiem. Lai novērstu banku vienošanās negatīvo ietekmi uz konkurenci, pieaugot karšu maksājumu apjomam un līdz ar to banku ienākumiem, maksājumam bija jāsamazinās. Tomēr visu vienošanās laiku, kas pārsniedza astoņus gadus, maksājums bija nemainīgs, tādējādi neļaujot mēroga radīto labumu nodot tirgotājiem, norāda KP.

Savukārt, ja nepastāvētu vietējā visu banku vienošanās vai atsevišķi divpusēji līgumi, bankām būtu jāpiemēro starptautisko maksājumu karšu organizāciju "VISA" un "MasterCard" piemērotie starpbanku maksājumu nosacījumi, kas kopumā nav bijuši augstāki, turklāt noteiktos laika periodos bijuši ievērojami zemāki par Latvijas banku noteiktajiem.

Tāpat vienošanās rezultātā deformēta konkurence, kas varētu patērētājiem nodrošināt zemākas komisijas maksas par skaidras naudas izņemšanu vai konta stāvokļa aplūkošanu citas bankas bankomātā. Šis apstāklis īpaši būtisks bija vienošanās sākumposmā (no 2002.gada), kad mazāk izplatīti bija bezskaidras naudas norēķini, turklāt bija mazāk banku divpusējo līgumu, kas šobrīd daudzos gadījumos ļauj konkrētos pakalpojumus saņemt lētāk vai pat par velti.

Aizliegtā vienošanās bijusi spēkā no 2002.gada 1.decembra līdz 2011.gada 7.janvārim, tomēr banku dalības ilgumi tajā bijuši atšķirīgi.

Par dalību pārkāpumā bankām piemēroti naudas sodi: AS "Swedbank" 2 830 374 latu apmērā, AS "Citadele banka" –1 216 548,97 latu, AS "SEB banka" – 558 744,55 latu, AS "Latvijas Krājbanka" – 259 006,50 latu, AS "DnB NORD Banka" – 167 466,00 latu, "Nordea Bank Finland Plc" Latvijas filiālei – 158 400,82 latu, AS "Rietumu Banka" – 103 927,20 latu, AS "GE Money Bank" – 79 407,90 latu, VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" – 55 594,24 latu, AS "Norvik banka" – 25 227,50 latu, AS "Aizkraukles banka" – 15 491,28 latu, AS "PrivatBank" – 5486 latu, AS "UniCredit Bank" – 5435,38 latu, "Danske Bank AS" filiālei Latvijā – 2687,79 latu, AS "Baltic International Bank" – 2679,64 latu, AS "Trasta komercbanka" – 2595,88 latu, AS "SMP Bank" – 2021,63 latu, AS "Akciju komercbanka "Baltikums"" – 1364,25 latu, AS "Reģionālā investīciju banka" – 1274,50 latu, AS "Latvijas Biznesa banka" – 728,16 latu, AS "LTB Bank" – 500 latu un AS "VEF banka" – 500 latu apmērā.