Komercbanku asociācija: KP lēmums 'karšu komisijas maksu lietā' ir absurds

LKA uzskata par nepamatotu KP lēmumu noteikt 22 komercbankām piecu miljonu latu sodu par to, ka kredītiestādes "astoņus gadus fiksējušas savstarpējās komisijas maksas, ko bankas maksā par karšu norēķiniem, kā arī par bankomātu pakalpojumiem".

Pašlaik Latvijas Komercbanku asociācijas biedri detalizēti iepazīstas ar Konkurences padomes lēmumu un izvērtē visus pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai panāktu taisnīgu risinājumu šajā lietā.

Pēc LKA domām, "Konkurences padome nespēj skaidri definēt, kurš izskatītajā lietā ir cietušais, jo minētā komisijas maksa neskar ne patērētājus, ne tirgotājus," noradīts paziņojumā.

Asociācija uzskata, ka KP ignorēja "patieso šīs starpbanku norēķinu sistēmas devumu Latvijas ekonomikas attīstībai – iespēju patērētājiem, kuri izmanto vienas bankas maksājumu karti, norēķināties par precēm un pakalpojumiem veikalā, kurā karšu darbību nodrošina cita banka, bez jebkādas papildu komisijas maksas".

LKA uzsver, ka šie norēķini darbojas tikai un vienīgi starpbanku attiecībās un nekādā veidā tieši neietekmē klienta izmaksas, izmantojot bankas karti. Turklāt daudzpušu vienošanās Latvijā jau ir jau aizstāta ar divpusēju vienošanos starp bankām, kas ir cita starptautiski akceptēta sadarbības forma.

"Apgalvojumi par vienotas starpbanku komisijas maksas par karšu apkalpošanu negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku ir absurdi, jo tieši šī vienošanās ir palīdzējusi īsā laikā radīt ērti izmantojamu un patērētājam izdevīgu norēķinu sistēmu visā valstī. Nav arī korekti pārmest it kā slēptu vienošanos banku starpā, jo visa informācija par starpbanku norēķinu karšu apkalpošanas sistēmu ir brīvi pieejama. Starpbanku komisijas maksa nekādā veidā neietekmē patērētājus – tie ir tehniski norēķini banku iekšējā apkalpošanas sistēmā, no kuriem visi iegūtie līdzekļi, tiek ieguldīti kopējās norēķinu sistēmas uzturēšanā," stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons. "Ja šāda sistēma, kāda tā eksistē visā pasaulē, nebūtu nodrošināta, norēķini ar kartēm pašlaik būtu sarežģītāki un dārgāki", uzsver Tverijons.

Šādu norēķinu karšu sistēmu pasaulē uztur vairākas lielas organizācijas, piemēram, VISA, MasterCard, u.c. Latvijas bankas pirms vairākiem gadiem pārņēma šo starptautisko sistēmu darbības principus, lai attīstītu iekšējo maksājumu tirgu. Arī Eiropas Komisija vairākkārt nepārprotami ir atzinusi, ka vienošanās par šādām starpbanku komisijām ir likumīgas, uzsvērts asociācijas apziņojumā.

Jau ziņots, ka KP uzskata - starp 22 bankām pastāv aizliegtā vienošanās. Lai nodrošinātu karšu maksājumus, Latvijā pastāv karšu maksājumu sistēma, kuras izdevumi pamatā tiek segti no to tirgotāju maksājumiem, kas savās tirdzniecības vietās pieņem maksājumu kartes. Izmeklēšanā KP konstatējusi, ka tirgotāju maksājuma lielums ir bijis tieši atkarīgs no starpbanku maksājumu lieluma. Piemēram, 2009.gadā starpbanku maksājuma apjoms sasniedza 75% no tirgotājiem piemērotā maksājuma debetkaršu gadījumā un 100% kredītkaršu gadījumā.

Tādējādi banku vienošanās par vienotu starpbanku maksu, nenosakot šo maksājumu atbilstoši konkrētās bankas izmaksām, deformēja konkurenci un nelika visām bankām cīnīties par jaunu klientu – tirgotāju – piesaisti, piemērojot zemākus komisijas maksājumus, uzskata KP.

Lēmumā KP secina, ka Latvijas banku noteiktais starpbanku maksājums un attiecīgi arī tirgotājiem piemērotais maksājums nav bijis ekonomiski pamatots un nav ticis pielāgots, mainoties tirgus apstākļiem un samazinoties banku izdevumiem. Lai novērstu banku vienošanās negatīvo ietekmi uz konkurenci, pieaugot karšu maksājumu apjomam un līdz ar to banku ienākumiem, maksājumam bija jāsamazinās. Tomēr visu vienošanās laiku, kas pārsniedza astoņus gadus, maksājums bija nemainīgs, tādējādi neļaujot mēroga radīto labumu nodot tirgotājiem, norāda KP.

Savukārt, ja nepastāvētu vietējā visu banku vienošanās vai atsevišķi divpusēji līgumi, bankām būtu jāpiemēro starptautisko maksājumu karšu organizāciju "VISA" un "MasterCard" piemērotie starpbanku maksājumu nosacījumi, kas kopumā nav bijuši augstāki, turklāt noteiktos laika periodos bijuši ievērojami zemāki par Latvijas banku noteiktajiem.

Aizliegtā vienošanās bijusi spēkā no 2002.gada 1.decembra līdz 2011.gada 7.janvārim, tomēr banku dalības ilgumi tajā bijuši atšķirīgi.

Par dalību pārkāpumā bankām piemēroti naudas sodi: AS "Swedbank" 2 830 374 latu apmērā, AS "Citadele banka" –1 216 548,97 latu, AS "SEB banka" – 558 744,55 latu, AS "Latvijas Krājbanka" – 259 006,50 latu, AS "DnB NORD Banka" – 167 466,00 latu, "Nordea Bank Finland Plc" Latvijas filiālei – 158 400,82 latu, AS "Rietumu Banka" – 103 927,20 latu, AS "GE Money Bank" – 79 407,90 latu, VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" – 55 594,24 latu, AS "Norvik banka" – 25 227,50 latu, AS "Aizkraukles banka" – 15 491,28 latu, AS "PrivatBank" – 5486 latu, AS "UniCredit Bank" – 5435,38 latu, "Danske Bank AS" filiālei Latvijā – 2687,79 latu, AS "Baltic International Bank" – 2679,64 latu, AS "Trasta komercbanka" – 2595,88 latu, AS "SMP Bank" – 2021,63 latu, AS "Akciju komercbanka "Baltikums"" – 1364,25 latu, AS "Reģionālā investīciju banka" – 1274,50 latu, AS "Latvijas Biznesa banka" – 728,16 latu, AS "LTB Bank" – 500 latu un AS "VEF banka" – 500 latu apmērā.