Tverijons: ES banku nodokļa iecere ir nepārdomāta; mazinās konkurētspēju

Eksperts norāda, ka, ieviešot šādu nodokli, tiks palielinātas izmaksas noteiktā reģionā – Eiropā – strādājošajām bankām. "Un šīs papildu izmaksas gulsies uz patērētāju pleciem. Tas savukārt pasliktinās Eiropas banku pozīcijas konkurences cīņā ar citu pasaules reģionu bankām, it īpaši tām, kas strādā ASV," uzsver Tverijons.

Viņš arī norāda, ka savulaik jau vairākas ES valstis, tostarp Latvija, ieviesa īpašu nodokli bankām. Latvijas gadījumā šis banku maksājums tika nodēvēts par finanšu stabilitātes nodevu. Vācijā, Zviedrijā un vēl dažās ES valstīs tika noteikts, ka šā banku nodokļa veidā iegūtā naudas summa tiek nevis vienkārši tērēta, bet gan novirzīta speciāli izveidotā fondā – ar mērķi uzkrāt līdzekļus iespējāmo nākotnes finanšu stricinājumu mazināšanai.

"Tādējādi var teikt, ka bankas savu artavu krīzes mazināšanai vismaz dažās ES valstīs maksā. Ja tiks ieviests vēl arī minētais transakciju nodoklis, rodas jautājums – kāds būs tā mērķis? Vismaz pagaidām nav skaidrs, kā šādi iegūtus līdzekļus plānots izmantot, un kā rīkoties tām dažām ES valstīm, kuras jau pašas ir ieviesušas minēto banku nodevu," norāda Tverijons.

Viņš gan uzskata, ka gadījumā, ja tiks īstenota viena no izskanējušajām versijām un nodoklis tiks attiecināts tikai uz operācijām ar vērtspapīriem, tas Latviju ietekmēs ļoti niecīgā līmenī, jo Latvijas banku sistēmā veiktais vērtspapīru darījumu skaits ir mazs.

"Skaidrs, ka gadījumā, ja EK pieņems attiecīgo lēmumu, tas būs jāpilda. Tomēr šādu iespējamo soli es vērtēju negatīvi," norāda Tverijons.

Jau vēstīts, ka ES paredzēts ieviest kopēju finanšu transakciju nodokli. Nodokli paredzēts iekasēt par visiem darījumiem ar finanšu instrumentiem starp finanšu iestādēm, ja vismaz viena no darījuma pusēm atrodas ES. Akciju un obligāciju tirdzniecībai plānots uzlikt nodokļa likmi 0,1% apmērā, bet atvasinājumu līgumiem - 0,01% apmērā.

Nodokļa ieviešana ir daļa no ES finanšu nozares reformas, kuras mērķis ir pasargāt ES valstu nodokļu maksātājus, un viņiem nevajadzētu par savu naudu atkal glābt grūtībās nonākušas bankas, ja izceltos jauna finanšu krīze.

Pret nodokli, kas varētu stāties spēkā ne ātrāk kā 2014.gadā, asi iebilst Lielbritānija. Apvienotā Karaliste ir pieprasījusi šāda nodokļa noteikšanu globālā līmenī, lai tas vienlīdzīgi tiktu piemērots visām valstīm.

Lai ieviestu šo nodokli, tam ir jāpiekrīt visām ES dalībvalstīm.