Latvijas kārtējo maksājumu konta deficīts deviņos mēnešos – 73 miljoni latu

Tostarp 2011.gada septembrī maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā bija pārpalikums 1,1 miljona latu apmērā pretstatā viena miljona latu deficītam 2010.gada septembrī un 21 miljona latu pārpalikumam šogad augustā.

Preču negatīvais saldo šogad septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu palielinājies par 29,7 miljoniem latu un bija 101,2 miljoni latu, bet pakalpojumu pozitīvais saldo palielinājies par 12,8 miljoniem latu – līdz 72,1 miljonam latu. Ienākumu saldo kļuvis pozitīvs un bija 10,5 miljoni latu, bet kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo samazinājies par 7,9 miljoniem latu un bija 19,7 miljoni latu.

Centrālās bankas informācija arī liecina, ka septembrī kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo bija 51,9 miljoni latu, bet iepriekšējā gada attiecīgajā laika periodā kapitāla un finanšu konta saldo bija negatīvs – 66,2 miljoni latu.

Tiešās investīcijas 2011.gada septembrī pieauga par 127,8 miljoniem latu (pirms gada – par 22,7 miljoniem latu), savukārt portfeļieguldījumu negatīvais saldo bija 76,3 miljoni latu.

Atvasināto finanšu instrumentu negatīvais saldo septembrī bija 28,5 miljoni latu, citu ieguldījumu negatīvais saldo – 47,6 miljoni latu, savukārt rezerves aktīvu pozitīvais saldo bija 49,1 miljons latu.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula paskaidroja, ka, sarūkot saņemto kārtējo pārvedumu (galvenokārt subsīdiju lauksaimniecībā) apmēram, 2011.gada septembrī kārtējo maksājumu konta pārpalikums bija 1,1 miljons latu. Arī ienākumu konta pārmaiņas pozitīvi ietekmēja kārtējo maksājumu konta saldo. Preču un pakalpojumu tirdzniecības negatīvo saldo par 8,6 miljoniem latu salīdzinājumā ar augustu galvenokārt palielināja pakalpojumu importa kāpums, vienlaikus nedaudz sarūkot pakalpojumu eksportam. Tikmēr preču tirdzniecības negatīvais saldo nozīmīgi nemainījās. Finanšu kontā septembrī tika reģistrētas neto ieplūdes, un tā saldo bija 24,6 miljoni latu.

Mēnešu dati liecina, ka būtiska ietekme uz šā gada pirmo deviņu mēnešu kārtējo maksājumu konta saldo ir bijusi dažu uzņēmumu veiktiem liela apmēra investīciju preču iepirkumiem jeb importam jūnijā un jūlijā, tomēr 2011.gadā kopumā kārtējo maksājumu konta saldo varētu saglabāties tuvu sabalansētam, atzina Paula.

Viņa piebilda, ka Eiropas Savienības strukturālo fondu pilnīgāka apguve 2012.gadā var veicināt preču importu un negatīvi ietekmēt tirdzniecības bilanci, tomēr tās galvenokārt būs kapitālpreces un starppatēriņa preces. Pretēji tam lēnāka globālās ekonomikas attīstība radīs gan Latvijas preču eksporta pieauguma bremzēšanos, gan attiecīgi – ļoti mērenu ienākumu pieaugumu, kas savukārt neveicinās būtisku patēriņa preču importu.

"Arī pakalpojumu tirdzniecību ietekmēs pretējas iedarbības faktori: no vienas puses, īslaicīgais optimisms, kas bija vērojams jūras kravu pārvadājumu indeksā "Baltic Dry", ir noplacis, un tas liecina, ka ražošanas kapacitātes paplašināšana nav aktuāla. Tikmēr pozitīvu, lai arī vienreizēju, devumu preču un pakalpojumu neto eksportā 2012.gadā kopumā ļauj prognozēt pozitīvās ziņas par "Rīgas kuģu būvētavas" galveno lomu peldošās urbšanas iekārtas nodrošināšanā Ukrainā," teica Paula.

Viņa piemetināja, ka lēnāka ekonomiskā aktivitāte Latvijā kavēs arī maksājumu bilances ienākumu konta deficīta palielināšanos, tādējādi arī 2012.gadā kārtējo maksājumu konta saldo vēl saglabāsies tuvu līdzsvara stāvoklim.

"Swedbank" vecākais ekonomists Dainis Stikuts aģentūrai BNS atzina, ka septembrī salīdzinājumā ar augustu palielinājās preču un pakalpojumu tirdzniecības negatīvā bilance, galvenokārt straujāka pakalpojumu importa pieauguma dēļ. Samazinošu efektu deva arī kārtējo pārvedumu konts mazākas ES fondu ieplūdes dēļ. Savukārt ienākumu konts pozitīvi ietekmēja kārtējo maksājumu konta bilanci mazāku dividenžu izmaksu dēļ. "Jāuzsver, ka kārtējo pārvedumu un ienākumu kontu plūsmas ir diezgan svārstīgas. Tādējādi kārtējo maksājumu konta pārpalikums septembrī bija aptuveni 0,5% no mūsu prognozētā gada IKP," viņš sacīja.

Tāpat Stikuts norādīja – laba ziņa ir arī tā, ka septembrī nozīmīga bija ārvalstu tiešo investīciju ieplūde (par 130 miljoniem latu), kas ir uz pusi lielāka nekā augustā. "Lai arī šāda summa mēnesī nav neparasta, tas pierāda, ka Latvija joprojām ir pievilcīga ārvalstu investoriem," viņš uzsvēra.

Stikuts teica, ka privātais sektors turpina samazināt savas parādsaistības un, visticamāk, šāda tendence turpināsies visu šo gadu. Tādēļ sagaidāms, ka arī šā gada atlikušajos mēnešos kārtējo maksājumu konts būs sabalansēts vai ar nelielu pārpalikumu.

Pagājušajā gadā Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta pārpalikums bija 379,6 miljoni latu.