LDDK: nemaksājot aplokšņu algas, valsts budžeta ieņēmumi palielinātos par 531 miljonu latu  (193)

LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikāciju eksperte Agnese Alksne piektdien Saeimā notikušajā konferencē par ēnu ekonomikas apkarošanu un godīgas konkurences nodrošināšanu atzina, ka aptuveni 60% Latvijas strādājošo atrodas riska grupā, kur algas varētu izmaksāt aploksnē. Pie šāda rezultāta LDDK nonākusi, pieņemot, ka no 1,48 miljoniem darbspējīgo Latvijas iedzīvotāju 16% nestrādā, kas varētu būt reāls bezdarba rādītājs, turklāt 8,3% no visiem iedzīvotājiem strādā valsts sektorā, kur aplokšņu algu izmaksa nenotiek, bet ārvalstu saistītajos uzņēmumos strādājošo īpatsvars veido apmēram 7,6%.

LDDK veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai 27% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nodokļu nemaksāšana ir morāli nepieņemama. Vairāk nekā puse jeb 54,7% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ir labāk saņemt lielāku algu, pat ja tas nozīmē nemaksāt nodokļus un nākotnē saņemt mazāku pensiju. Noskaidrots, ka nodokļu nemaksāšanu īpaši atbalsta ekonomiski aktīvi, jauni cilvēki.

Alksne pastāstīja, ka LDDK 11.Saeimai aicina pakāpeniski pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz nekustamo īpašumu, veicināt uzņēmēju investīcijas cilvēkresursos, kā arī izstrādāt valsts migrācijas politiku, atbalstīt elastīgu darba organizācijas formu ieviešanu, tostarp nepilnu darba laiku, attālinātu darbu un pagaidu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus. Konfederācija arī rosina nodrošināt minimālās mēneša darba algas un ar nodokļiem neapliekamā minimuma atbilstību iztikas minimuma patēriņa grozam.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone informēja, ka, pēc nozaru sniegtajiem datiem, ēnu ekonomika auto tirdzniecībā un remontā veido 1,1 miljardu latu jeb 50%, datorprogrammu jomā – 99 miljonus latu jeb 56%, skaistumkopšanas jomā – 28,35 miljonus latu jeb 40%, sabiedriskā transporta/taksometru jomā – 200 miljonus latu jeb 5%, apkopēju/auklīšu pakalpojumu jomā – 35 miljonus latu jeb 40%, celtnieki/strādnieki veido 600 miljonu latu pelēko ekonomiku jeb 53%, kafejnīcas/klubi/bāri/viesnīcas – 300 miljonu latu jeb 40%, cigaretes – 90 miljonu latu jeb 35%, alkohols – 77 miljonu latu jeb 30%, medicīnas pakalpojumi – 40 miljonu latu jeb 15%, bet aplokšņu algas – 500 miljonu latu jeb 20% pelēko ekonomiku.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa vērsa uzmanību uz godīgu uzņēmējdarbību. Pēc viņas teiktā, valsts var attīstīties, ne tikai ievērojot ekonomiskas likumsakarības, bet arī vērtības, kuras ir mūsu valsts un iedzīvotāju pamatā, un viena no tām ir godīgums. "Valsts nav nekas ārpus stāvošs, bet gan visi kopā tajā dzīvojošie cilvēki," viņa sacīja.

Diskusijā piedalījās arī dažādu nozaru uzņēmēju pārstāvji, kuri vērsa uzmanību gan uz lielo nodokļu slogu, gan Publisko iepirkumu likuma nepilnībām.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Pēteris Salkazanovs norādīja, ka katru gadu aizvien vairāk nozares uzņēmēju aiziet pelēkajā ekonomikā. Pārvadātāju tirgū vidējā alga svārstās no 81 lata līdz 800 latiem. Darbinieku vidējā alga līdz 200 latiem ir 38 uzņēmējiem, un tikai septiņiem tā ir zem minimālās algas. Viņš atzina, ka šo skaitli var vērtēt kā ļoti labu, taču valsts budžeta konsolidācijas dēļ pārvadātājiem ir aizvien grūtāk izdzīvot.

Salkazanovs arī vērsa uzmanību uz to, ka publiskajos iepirkumos tiek prasīta zemākā cena un godīgam uzņēmējam ir grūti konkurēt.

Arī Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure norādīja uz Publisko iepirkumu likuma nepilnībām. Viņa minēja, ka būtu jānovērš situācija, ka iepirkumā var piedalīties ar dempinga cenām.

Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Viktors Kulbergs pastāstīja, ka viņa pārstāvētajā nozarē asociācijas dalībniekiem pirms krīzes vidējā darbinieku darba alga bija aptuveni 900 latu, savukārt krīzes laikā – apmēram 660 latu. Viņš sacīja, ka tiem nozares dalībniekiem, kuri nav asociācijā, vidējā alga ir būtiski zemāka, turklāt nemainīga. "Neatkarīgie servisi ir kā beznodokļu krūmu servisi," piebilda asociācijas vadītājs.

Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāre Karīna Korna pavēstīja, ka ministrija ir apzinājusi zemākās cenas kritēriju iepirkumos kā problēmu, taču ātru un nesāpīgu risinājumu neizdosies atrast. Viņa aicināja visām iesaistītajām pusēm sanākt kopā, lai vienotos par risinājumiem. "Mums [FM] nav gatavas receptes, kā pret to cīnīties," teica Korna.

Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis savukārt uzsvēra – lai gan valdības deklarācija paredz darbaspēka nodokļu samazināšanu, jābūt skaidram redzējumam turpmāko triju gadu perspektīvā, kā valsts uz to virzīsies. Pēc viņa teiktā, ir jābūt valsts pārvaldes cilvēkresursu stiprināšanas plānam, jo konsolidācijas periodā iznīcināta visa motivācija.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs atzina, ka pirmais solis ceļā uz darbaspēka nodokļu samazināšanu būtībā jau ir sperts – nākamgad nodokļi netiks palielināti un plānots virzīties uz to, lai nodokļu slogs samazinātos.

Latvijas Alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācijas vadītājs Valters Kaže savukārt sacīja, ka, paaugstinot akcīzes nodokli, samazinājās ieņēmumi no šī nodokļa. Viņš norādīja, ka nelegālā alkohola tirgus veido aptuveni 30–40% un tam ir tendence pieaugt. Asociācijas vadītājs rosināja atbalstīt robežsargājošās institūcijas un rūpēties par to materiāltehnisko bāzi.

FM valsts sekretāra vietnieks Juris Stinka informēja, ka situācija ar akcīzes nodokļa iekasēšanu nav tik slikta, kā tas tiek minēts. Šogad akcīzes nodoklis ir labi iekasēts, pateicoties darbam kontrabandas apkarošanā.

Diskusijā no alkohola tirgotāju pārstāvjiem izskanēja arī aicinājumi pagarināt alkohola tirdzniecības laiku līdz pulksten 24, ja ne ļaut tirdzniecību visu nakti, no kā vidējais alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju varētu nepalielināsies.

Ēnu ekonomikas apkarošanai veltīta diskusija Saeimā norisinājās otro reizi. Pēc iepriekšējās diskusijas 2009.gadā LDDK un Saeima parakstīja protokolu "Godīga uzņēmējdarbība pret ēnu ekonomiku – nodokļu politikas loma godīgas konkurences nodrošināšanā", kurā izvirzītās prioritātes kalpoja par platformu abu pušu sadarbībai.