256 maksātnespējīgās AS "Latvijas Krājbanka" ("Krājbanka") noguldītājiem, kas bankā noguldījuši virs 100 000 eiro (70 000 latu), no Noguldījumu garantiju fonda neizmaksās kopumā 25-26 miljonus latu, raidījumā "Panorāma" sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Kristaps Zakulis.
Zakulis norādīja, ka 256 privātpersonas, kuru noguldījumi "Krājbankā" ir aptuveni 25-26 miljoni latu, naudu no Noguldījumu garantiju fonda nesaņems.
Jau ziņots, ka vairāki cilvēki, kuru vidū ir arī komponists Raimonds Pauls un izdevniecības "Žurnāls Santa" līdzīpašniece Santa Anča, vērsušies Satversmes tiesā (ST) saistībā ar "Krājbankā" palikušo naudu. ST vērsušies kopumā četri cilvēki, apstrīdot divas Kredītiestāžu likuma normas.
Jau iepriekš Pauls aģentūrai LETA pauda viedokli, ka "Krājbankas" klientu nauda ir vienkārši nozagta. "Ko es te varu teikt - kas zagts, tas nozagts," sacīja Pauls, piebilstot, ka tas noticis ar valdības, Finanšu ministrijas un FKTK atbalstu. Viņa skatījumā, bankas klientu nauda arī ieguldīta "airBaltic". Pauls sacīja, ka parasti zagļus liekot cietumā, taču šajā lietā nekādas procedūras nenotiekot un neviens neliekoties ne zinis.
Jau ziņots, ka FKTK nolēmusi apstiprināt "Krājbankas" maksātnespējas administratora SIA "KPMG Baltics" iesniegto "Krājbankas" maksātnespējas risinājumu, kurā tiek rosināts sākt bankas bankrota procedūru.
Neviens no saņemtajiem "Latvijas Krājbankas" sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams, secinājis bankas maksātnespējas administrators - auditorfirma "KPMG Baltics".
Par "Krājbankas" bankrota procedūras sākšanu lems tiesa.
Šodien preses konferencē taujāts, kādas ir viņa prognozes, vai Noguldījumu garantiju fonds un noguldītāji, kuriem "Krājbankā" atradās vairāk nekā 100 000 eiro jeb 70 000 latu, atgūs savus noguldījumus, Zakulis sacīja, ka iespējami vairāki scenāriji, tostarp visu summu varētu neatgūt neviens.
Savukārt korespondējošos kontos iestrēgušo naudu, aptuveni 110 miljonus latu, atgūt būšot ļoti problemātiski un administratoram būs jācīnās par šo naudu, sacīja Zakulis, piebilstot, ka patlaban nekādas virzības nav.
No "Krājbankas" kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), tam seko valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).
Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī "Latvijas Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!