Koncepcija izstrādāta saskaņā ar pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam.
Ņemot vērā, ka uzņēmumu darbības "ēnu ekonomikā" intensitāte Latvijā joprojām ir vērtējama kā vidēji augsta vai augsta, tajā pat laikā pētījumi liecina, ka iedzīvotāji vēlas labprātīgi maksāt nodokļus, viena no metodēm varētu būt vienkāršoto nodokļu režīmu izmantošana. Dati liecina, ka potenciālo vienkāršoto nodokļu režīmu piemērotāju skaits Latvijā ir ļoti liels, informē FM.
Šobrīd Latvijā līdztekus vispārējai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas kārtībai jau pastāv vairāki vienkāršotie nodokļu režīmi – patentmaksas, fiksētais ienākuma nodoklis, mikrouzņēmumu nodoklis.
Lai konsolidētu vienkāršotos nodokļu režīmus, FM piedāvā atteikties no fiksētā ienākuma nodokļa režīma, kas zināmā mērā dublē mikrouzņēmumu nodokļa sistēmu, un noteikt divus gadus ilgu pārejas periodu. Vienlaikus tiktu saglabāta patentmaksu sistēma, to papildinot ar citiem saimnieciskās darbības veidiem un reizi gadā pārskatot to apmērus, lai nodrošinātu to atbilstību ekonomiskajai situācijai valstī. Tas mazinātu arī nereģistrētās saimnieciskās darbības apmērus saimnieciskās darbības jomās, kas līdz šim nav aptvertas, bet kurās pastāv izvairīšanās no nodokļiem risks.
Savukārt, lai legalizētu maksātāju kategoriju, kas saimniecisko darbību veic epizodiski, ar mērķi nodrošināt sev iztikas līdzekļus, ieviest "minimālos maksājumus". Ar šādu "minimālo maksājumu" saņemšanu nodokļu maksātāji apliecinātu, ka to ieņēmumi gadā nepārsniedz noteiktu apmēru (1380 latus jeb neapliekamo minimumu un atvieglojumu par vienu apgādībā esošu personu).
Lai mazinātu vienkāršoto nodokļu režīmu izmantošanu nodokļu plānošanā, FM piedāvā vispārīgu nodokļu pretizvairīšanās normu iekļaušana likumā "Par nodokļiem un nodevām" attiecībā uz visiem nodokļiem (vispārējiem režīmiem un vienkāršotajiem režīmiem), lai mazinātu shēmu veidošanu nodokļu optimizācijas nolūkā.
Saimnieciski neaktīvo reģistrēto nodokļu maksātāju skaita mazināšanai nepieciešams vienkāršot sistēmu saimnieciskās darbības pārtraukšanai un ieviest tā dēvēto minimālo nodokli, kurš tiktu maksāts neatkarīgi no tā, vai saimnieciskā darbība tiek aktīvi veikta un neatkarīgi no darbības rezultāta un aprēķinātās nodokļa summas. Šo nodokli nepiemērotu saimnieciskās darbības veicējiem par pirmo darbības gadu. Minimālā nodokļa apmērs varētu būt 3 lati mēnesī jeb 36 lati gadā.
Koncepcijā arī paredzēts, ka Labklājības ministrija sagatavo analīzi, kurā aplūko mazo saimnieciskās darbības veicēju un to darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu faktisko apmēru un iespējas ar tiem nodrošināt sociālās apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, nepieciešamības gadījumā piedāvājot iespējamos risinājumus.
Koncepciju vēl skatīs un par to lems MK.