AS "Parex banka" ("Parex") kopējie zaudējumi pērn bijuši 70,3 miljoni latu, kas ir teju divarpus reižu mazāk par 163,9 miljonu latu zaudējumiem 2010.gadā, par "Parex" pagājušā gada darbības nerevidētajiem rezultātiem portālu "Delfi" informēja bankas pārstāve Marita Ozoliņa-Tumanovska.
Arī 2011.gadā, tāpat kā iepriekš, zaudējumus veidoja divi izmaksu posteņi: procentu maksājumi par valsts noguldījuma izmantošanu un subordinēto kapitālu, kā arī izveidotie uzkrājumi problemātisko aktīvu vērtības samazinājumam.
2011.gadā banka ir noslēgusi vairākus nozīmīgus un reizē arī sarežģītus kredītu restrukturizācijas darījumus, kas "Parex" ļāva atgūt kādreiz izsniegtos miljonu lielos aizdevumus pilnā apmērā. Kopš 2010.gada 1.augusta "Parex" ir atguvusi vairāk nekā 220 miljonus latu, no tiem 158 miljoni latu ir atgūti pērn.
Lielākā daļa līdzekļu tika novirzīti valsts galvotā 164 miljonu latu sindicētā kredīta atmaksai. To "Parex" atmaksāja pašas spēkiem, bez valsts atbalsta, un šī sindicētā kredīta atmaksa bija pats svarīgākais "Parex" sasniegums 2011.gadā, norāda bankas pārstāve.
Vēl "Parex" pērn pirms termiņa atmaksāja Finanšu ministrijai (FM) daļu no valsts termiņnoguldījuma septiņu miljonu latu apmērā. Vēl astoņus miljonus latu, tostarp piecus miljonus latu valsts noguldījuma pamatsummas un trīs miljonus latu procentu maksājumos, "Parex" atmaksāja FM šā gada sākumā.
"Parex" pērn sāka izstrādāt un un ieviest vērienīgu projektu ar mērķi pārdot bankas meitas līzinga kompānijas NVS valstīs. Pirmie rezultāti tika sasniegti 2011.gada septembra beigās, kad banka, noslēdzot izdevīgu darījumu par meitas uzņēmumu Krievijā "Parex Leasing" un "Extroleasing" pārdošanu, izgāja no Krievijas līzinga tirgus. Pirmajā maksājumā "Parex" atguva vairāk nekā 14,5 miljonus ASV dolāru (aptuveni astoņus miljonus latu) un līdz 2013.gada beigām turpinās saņemt maksājumus no līzinga kompānijas problemātisko aktīvu portfeļa pakāpeniskas realizācijas.
2011. gada oktobrī tika noslēgts plānotais "Pareks Lizinq and Faktorinq" pārdošanas darījums Azerbaidžānā, tā atgūstot vēl 3,4 miljonus ASV dolāru (aptuveni divus miljonus latu).
Pērn ievērojami palielinājies "Parex" nekustamo īpašumu portfelis, 2011.gada beigās veidojot vairāk nekā 800 vienību. Tie ir dažādu kategoriju dzīvokļi un privātās ēkas, kā arī plaša spektra komercplatības Baltijas valstīs.
"Sasniegtie rezultāti apliecina, ka pusotra gada laikā "Parex banka" ir izaugusi par augsta līmeņa profesionālu problemātisko aktīvu pārvaldīšanas kompāniju ar spēcīgu komandu, kura spēj gūt atzīstamus rezultātus, strādājot arī ar sarežģītiem daudzmiljonu projektiem ārkārtējās situācijās," tā "Parex" 2011.gada darba rezultātus komentē tās valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.
Viņš gan vienlaikus uzsver, ka apkopotie "Parex" pagājušā gada darbības rezultāti neparāda visu 2011.gada laikā padarīto. "Liela daļa mūsu darba augļu būs redzami vēlāk. Kredītu restrukturizācija ir sarežģīts un izteikti laikietilpīgs process, tāpat arī nesteidzamies ar to aktīvu pārdošanu, kuriem paredzam vērtības pieaugumu nākotnē," skaidro "Parex" vadītājs.
Ozoliņa-Tumanovska atgādina, ka "Parex" portfelī ir tikai aktīvi ar ieilgušām atmaksas problēmām un apstiprinātajā bankas restrukturizācijas plānā peļņas gūšana nav plānota. ""Parex banka ir vairākkārt uzsvērusi, ka tās darbības vienīgais mērs ir atgūto naudas līdzekļu apjoms," viņa norāda.
"Parex" koncentrējas trijos galvenajos darbības virzienos – kredītu restrukturizācijā, parādu piedziņā un nekustamo īpašumu pārvaldīšanā.
Kā ziņots, no "Parex" tika nodalīti labie aktīvi, kas tika pārcelti uz jaunu banku "Citedele", kas darbu uzsāka 2010.gada 1.augustā. No tā brīža "Parex" turpināja darbu kā risinājumu banka, vienlaikus pārtraucot sniegt tādus klasiskos banku pakalpojumus kā kontu apkalpošana, noguldījumu pieņemšana un citus. "Parex" galvenais mērķis ir valsts ieguldījuma atgūšana maksimālā apmērā.
"Parex" akcionāri ārkārtas sapulce pērn beigās lēma atteikties no bankas licences un uzdeva bankas valdei uzsākt sagatavošanas darbus uzņēmuma statusa maiņai. Jauno "Parex" darbības modeli paredzēts ieviest pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļaujas saņemšanas.
"Parex" lielākais akcionārs ir Latvijas valsts, ko pārstāv Privatizācijas aģentūra, un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB).