'Parex' glābšanas bilance: valsts zaudējusi vismaz 200 miljonus latu  (279)

Vislielākās summas no atlikušā valsts atbalsta koncentrējas slikto "Parex" aktīvu daļā. Valsts cer turpmāko piecu gadu laikā atgūt "Parex" ieguldītos depozītus 423 miljonu latu apmērā, lai gan bankas vadība ir visai skeptiska par iespējām atgūt visus šos termiņnoguldījumus. Savukārt "Parex" kapitālā ieguldītos 206 miljonus latu ne valstij, ne arī pašai bankai nav plānu atgūt, līdz ar to šos miljonus jau tagad var uzskatīt par zaudētiem.

To, cik daudz no "Parex" glābšanā ieguldītās naudas valsts varētu atgūt līdz ar plānoto "Citadeles" pārdošanu, nevēlas prognozēt nedz PA, nedz kredītiestādes vadība. Tās gan lēš, ka bankas pārdošanas ieņēmumi pilnībā nosegs visu atlikušo 122 miljonu latu valsts ieguldījumu "Citadeles" pamatkapitālā un subordinētājā kapitālā. Tikmēr portāla "Delfi" uzrunātie banku eksperti ir skeptiskāki, paužot viedokli, ka "Citadeli izdosies pārdot par summu, kas nosegs daļu kapitālā ieguldīto, bet ne visu.

Valsts, 2008.gada beigās pārņemot maksātnespējas problēmās nonākušo "Parex", samaksāja divus latus, bet termiņnoguldījumā bankā ielika 674 miljonus latu. "Tie bija noguldījumi likviditātes palīdzībai [lai banka spētu kārtot savas saistības]," portālam "Delfi" skaidroja PA Komercdarbības dienesta vadītājs Vladimirs Loginovs. 2009.gada sākumā valsts piešķīra bankai vēl vienu termiņnoguldījumu - 163 miljonu latu apmērā, lai bankai palīdzētu daļēji segt sindicēto kredītu.

Vēl nedaudz vēlāk - 2009.gada martā - valsts garantēja sindikātu kredītu devējiem atlikušā aizdevuma atmaksu 381 miljona latu apmērā. Šādas garantijas bija nepieciešamas, lai sindikātu kredītu devēji piekristu pagarināt atmaksu atlikušajiem sindicētajiem kredītiem. "Parex" maksātspējas grūtībās 2008.gada nonāca tieši tādēļ, ka nespēja atdod paņemtos sindikātu aizdevumus, jo lielas summas bija ieguldījusi vērtspapīros, kas pasaules finanšu krīzē 2008.gadā krasi zaudēja savu vērtību. Sindicētie kredīti bankai, to pārņemot valsts paspārnē, bija 775 miljoni eiro (vairāk nekā 545 miljonu latu) vērtībā, piebilda PA pārstāvis.

"Tās valsts garantijas [sindicēto kredītu devējiem] nekad netika izmantotas, tomēr piešķirtas tās bija un pie valsts atbalsta mēs tās skaitam," saka Loginovs. Valsts atbalsts "Parex" gan finansiālā, gan garantiju izteiksmē 2009.gada pirmajā pusē sasniedza rekordsummu - 1,2 miljardus latu. 2009.gada nogalē valsts atbalsta apmērs gan par vairākiem desmitiem miljonu latu saruka, jo daļu "Parex" akciju nopirka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), un par tās ieguldījuma tiesu kapitālā samazinājās valsts atbalsts.

Vēl "Parex" glābšanas bilanci ietekmē tas, ka 2009.gadā un arī turpmākajos gados pieauga "Parex" akciju kapitāls, attiecīgi daļēji kapitalizējot valsts termiņnoguldījumu bankā un par to maksājamos procentus. Akciju kapitālu vajadzēja palielināt, jo, lai arī "Parex" strādā ar ierobežojumiem, tai ir saistošas kredītiestādēm noteiktās kapitāla pietiekamības prasības, skaidroja PA pārstāvis.

Valsts atbalsta apjomu 2010.gadā mainīja lielākoties divi notikumi - "Parex" atmaksāja vēl vienu sindicēto kredītu daļu un no bankas nodalīja labos aktīvus, 1.augustā izveidojot banku "Citadele". Uz šo banku no "Parex" pārgāja ne tikai tās labie aktīvi, bet arī daļa valsts termiņnoguldījumu, no kura daļa kapitalizēta jeb ieguldīta "Citadeles" kapitālā. Pēc tam, kad ERAB 2010.gada augustā iegādājās 25% "Citadeles" akciju, valsts ieguldījums jaunās bankas pamatkapitālā samazinājās līdz 77 miljoniem latu.

"Parex" sindicētā kredīta daļējai atmaksai 2010.gadā novirzīti 218 miljoni latu, no tiem 116,8 miljonus latus "Parex" samaksāja no savas kabatas, bet pārējo daļu, piesaistot papildus termiņnoguldījumu no valsts. Tādejādi valsts garantijas sindicēto kredītu devējiem saruka no 381 miljonam latu 2009.gada beigās līdz 163 miljoniem latu 2010.gada nogalē.

2009.gada beigās valsts finansiālais atbalsts "Parex" bija samazinājies līdz 773 miljoniem, latu, bet 2010.gada beigās pēc "Citadeles" izveides tas pieauga par 96 miljoniem latu - līdz 869 miljoniem latu. Tas skaidrojams ar nepieciešamajiem papildu valsts termiņnoguldījumiem "Parex" sindicētā kredīta atmaksai.

2011.gadā valsts sniegtā atbalsta apjoms "Parex" un bankai "Citadele" mazinās pamatā divu faktoru ietekmē. Pirmkārt, "Parex" atmaksā visus atlikušos sindikātu kredītus 163 miljonu latu apmērā, šos aizdevumus dzēšot ar savu naudu un šajā gadījumā iztiekot bez valsts naudas. Otrkārt, "Citadele" pakāpeniski atmaksā lielu daļu valsts termiņnoguldījumu, kurus banka pilnībā dzēš 2012.gada sākumā.

"Citadele" procentu maksājumos par valsts termiņnoguldījumiem un subordinēto kapitālu kopumā valsts budžetā samaksājusi nepilnus 20 miljonus latu. Termiņnoguldījumus banka dzēsa ar citiem tās piesaistītajiem depozītiem. Tādejādi valsts atbalsts "Citadelei" patlaban ir sarucis līdz 122 miljoniem latu, kas ieguldīti bankas kapitālā, bet kopā ar 18 miljonu latu valsts garantijām Eiropas Investīciju bankas kredītlīnijai valsts atspaids bankai ir 140 miljoni latu.

Savukārt valsts termiņnoguldījumu apjoms "Parex" šā gada februāra vidū ir samazinājies līdz 423 miljoniem latu, bet akciju kapitāls vairāk nekā trīs gadu laikā ir uzaudzis līdz 206 miljoniem latu. "Parex" procentos par valsts atbalsta (termiņnoguldījumu) izmantošanu kopš 2009.gada ir samaksājis kopumā 110,22 miljonus latu, liecina PA informācija. Kopumā "Citadele" un "Parex" procentu maksājumos par valsts atbalstu laikā no 2009.gada un 2011.gadam samaksājušas 129,77 miljonus latu.

Taču arī Valsts kase (VK) par starptautiskā aizdevuma programmā aizņemto naudu, kas novirzīta valsts atbalstā "Parex" un "Citadele", maksāja procentus. Par galveno finansēšanas avotu valsts sniegtajam atbalstam kalpoja starptautiskās aizņēmuma programmas resursi, portālu "Delfi" informēja VK preses sekretāre Elīna Krastiņa. Pēc viņas sacītā, valsts izmaksas nepieciešamā finansējuma piesaistei, lai sniegtu finansiālu atbalstu "Parex banka" un bankas "Citadele" likviditātes nodrošināšanai, no 2009.gada līdz 2011.gada beigām bija 71,8 miljoni latu. No tiem 64,4 miljonus latu valsts samaksājusi procentos par "Parex" sniegto finansiālo atbalstu, bet 7,4 miljonus latu - par noguldīto bankā "Citadele".

Sarēķinot to, cik daudz abas bankas samaksājušas procentos par valsts atbalstu un cik daudz valsts procentos samaksājusi par aizņemto naudu, "neto procentu" ieņēmumi ir 58 miljoni latu. "Taču to nevar uzskatīt par peļņu, bet par valsts zaudējumus samazinošu faktoru," skaidroja Loginovs. Viņš teica, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas metodoloģiju procentu maksājumi netiek ņemti vērā valsts atbalsta apmēra rēķināšanā, taču pēc būtības tie samazina valsts atbalsta apmēru. "Un saskaņā ar naudas plūsmas metodoloģiju "Parex" glābšanā šobrīd vēl ir iesaldēti nevis 752 miljoni latu, bet par 58 miljoniem latu mazāk - 694 miljoni latu."

"Parex" saskaņā ar tās restrukturizācijas plānu darbosies līdz 2017.gadam, cenšoties maksimāli atgūt tai novirzītos valsts termiņnoguldījumus, kas pērn nogalē pārformēti par obligācijām saistībā ar "Parex" pārveidi par aktīvu pārvaldīšanas kompāniju.

Valsts noguldījumu pamatsummas atmaksai "Parex" līdz šim novirzījusi ievērojami mazāk naudas nekā procentu maksājumiem. "Parex" gan norāda, ka pirmie septiņi miljoni latu pamatsummas dzēšanai ir segti pirms termiņa, šogad novirzīti vēl pieci miljoni latu. Tādejādi valsts noguldījumu apmērs "Parex" ir sarucis līdz 423 miljoniem latu, kas līdz 2017.gadam ir jāatmaksā saskaņā ar noteiktu grafiku. Tas ir elastīgs - grafiku ir iespējams mainīt atkarībā no bankas iespējām apmaksāt vērtspapīrus. Proti, tad, kad "Parex" īsteno kādu darījumu, šie ieņēmumi tiek novirzīti obligāciju dzēšanai, skaidro "Parex" valdes loceklis Jurijs Adamovičs.

"Parex", kur pēc "Citadeles" izveides palika kredīti ar 60 dienu un lielāku samaksas kavējuma termiņu un kuras aktīvu vērtība pērn rudenī bija 582,8 miljoni latu, portfelī "stipri" dominē hipotekārie kredīti. 2/3 no aktīviem koncentrējas Baltijas valstīs, pārējie - NVS. Līdz šim "Parex" ir atguvusi 220 miljonus latu no kredītu restrukturizācijas, aktīvu realizēšanas, atsevišķu meitas uzņēmumu pārdošanas, gūtos ieņēmumus novirzot sindicēto kredītu atmaksai, valstij termiņnoguldījuma procentu un pamatsummas atmaksai, kā "Parex" saimnieciskās darbības uzturēšanai.

To, kādos darījumos gūti minētie 220 miljoni latu, "Parex" vadība gan neatklāj, sakot, kas tas ir komercnoslēpums. Daži "Parex" darījumi gan ir nākuši gaismā, taču tas, pēc "Parex" vadības sacītā, noticis vien tajās situācijās, kad tam piekrita arī otra darījuma puse. Piemēram, paziņots par pērn atgūtajiem 27,8 miljoniem eiro, pārdodot savas prasījuma tiesības pret universālveikalu "Moskva" un saistītajiem uzņēmumiem. Maskavas universālveikala darījums gan parādīja, ka "Parex" kredītu atgūšana nav nekāds "saldais ēdiens" - kredītu piedzinējiem regulāri nākas saskarties ar draudiem.

"Tādu, kas negrib maksāt, ir diezgan daudz [..]. Paradokss ir tāds, ka šādiem cilvēkiem ir privātmājas Jūrmalā, viņi pārvietojas ar dārgiem džipiem un vienkārši negrib neko maksāt, izmanto jebkurus juridiskos trikus, draud bankas darbiniekiem, lai no savu saistību izpildes izvairītos. Jebkurai bankai tā var būt, bet nevienai nav aktīvu portfelis teju miljarda eiro apmērā un kur ir tikai un vienīgi šādi kredīti," sacīja "Parex" valdes loceklis.

Tas, vai "Parex" līdz 2017.gadam spēs dzēst obligācijas par visu atlikušo valsts atbalsta summu, lielā mērā būs atkarīgs no makroekonomiskās situācijas valstī, portālam "Delfi" saka "Parex" valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams, vienlaikus atzīstot, ka "Parex" gribētu dzēst obligācijas par visu valsts atbalsta summu, tomēr diezin vai tas būs iespējams. "Tas būtu brīnums, ja tas tā notiktu. Bet mēs ceram, ka būsim tuvu tam," teica "Parex" vadītājs.

Vēl lielāks fenomens būtu tas, ja "Parex" spētu atmaksāt arī tās kapitālā valsts ieguldītos 206 miljonus latu, piebilst Adamovičs, nosakot: "No biznesa viedokļa vispirms ir jānosedz visas saistības pret kreditoru - šajā gadījumā Valsts kasi. Kas paliks pāri - tas pienāksies akcionāriem - PA, ERAB un mazākumakcionāriem. Ja mēs atmaksātu arī PA [un pārējiem akcionāriem], tas būtu brīnums."

PA banka "Citadele", kuras aktīvu vērtība pērn nogalē bija 1,6 miljardi latu (grupai), ir jāpārdod līdz 2014.gadam, kā to paredz Eiropas Komisijas lēmums par valsts atbalstu "Parex bankai", portālam "Delfi" skaidro PA pārstāvis Guntis Kārkliņš. Valdība, ņemot vērā neskaidrības eirozonā un banku sektorā, gan nesen lēma "Citadeles" pārdošanas procesu atlikt līdz rudenim. Pārdodot banku "Citadele", PA plāno atgūt visu tajā vēl atlikušo valsts naudu - 122 miljonus latu, tostarp arī 45 miljonus latu subordinētajā kapitālā, teica Kārkliņš.

Tikmēr portāla "Delfi" uzrunātie banku eksperti lēš, ka no bankas pārdošanas, visticamāk, būs iespējams gūt ieņēmumus, kas līdzvērtīgi valsts ieguldījumiem pamatkapitālā, proti, ne vairāk kā 77 miljonus latu. Bijušais baņķieris Uģis Zemturis portālam "Delfi" saka, ka salīdzinoši labas bankas Eiropā patlaban tiek novērtētas par summu, kas atbilst vai ir tuva pamatkapitāla apmērām. "Kāpēc gan lai par "Citadeli" maksātu vairāk," jautāja Zemturis, nosakot, ka "Citadele" nav nedz vadošo banku vidū Latvijā, nedz arī īpaši pelnoša.

Līdzīgās domās ir arī investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, sakot, ka valsts visus savus ieguldījumus gan pamatkapitālā, gan subordinētajā kapitālā no "Citadeles" pārdošanas varētu atgūt vien optimistiskākā scenārija gadījumā. Latvijas Universitātes ekonomikas pasniedzēja Margarita Dunska portālam "Delfi" saka, ja ekonomiskā situācija valstī un arī apkārt būs stabila, tad, iespējams, arī var no "Citadeles" pārdošanas atgūt atlikušos valsts ieguldījumus. "Tomēr, manuprāt, būtu jācer uz pašu minimumu."

"Cik daudz valsts atgūs no "Parex bankas" glābšanā ieguldītajiem līdzekļiem, precīzi varēs pateikt, kad būs pārdota banka "Citadele" un "Parex banka" būs pabeigusi aktīvu izstrādi. Tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka valsts lēmums glābt "Parex banku" bija pareizs. Latvijas Banka bija aprēķinājusi, ka "Parex bankas" krahs tautsaimniecībai izmaksātu gandrīz 3 miljardus latu. Bankas glābšana valstij tieši un netieši ir maksājusi 1,2 miljardus no kuriem vēl jāatgūst 752 miljoni latu. Ņemot vērā, ka restrukturizācijas plānam atvēlētais laiks pat nav vēl pusē, ir pietiekami daudz iespēju maksimālā apjomā atgūt ieguldītos līdzekļus. Konkrēti cipari gan būs atkarīgi no tirgus situācijas," piebilst Loginovs.