Fiskālās disciplīnas ietvaros paredz liegumu valsts tēriņiem augt straujāk par potenciālo IKP  (8)

FM norāda, ka pēc tam, kad FDL janvārī tika pieņemts pirmajā lasījumā Saeimā, Latvija marta sākumā parakstīja fiskālo līgumu, kas Eiropas Savienības (ES) līmenī nostiprināja fiskālās disciplīnas principus. Tādējādi tika noteikti konkrēti fiskālie nosacījumi, ko līgumu parakstījušās valstis apņēmās iestrādāt nacionālajos fiskālo disciplīnu regulējošajos normatīvajos aktos.

Tā kā FDL ir lietderīgi jau šajā posmā saskaņot ar Fiskālā līguma nosacījumiem, nevis to pieņemt esošajā redakcijā un pēc tam grozīt saskaņā ar parakstīto līgumu, finanšu ministrs Andris Vilks (V) Saeimas otrajam lasījumam piedāvā priekšlikumus, kas FDL iestrādātu Fiskālā līguma nosacījumus. Tādējādi Latvija šobrīd ir viena no pirmajām ES dalībvalstīm, kas savā nacionālajā likumdošanā jau iestrādā Fiskālā līguma normas, akcentē FM.

Valdība atbalstīja FM priekšlikumu saskaņot FDL lietoto metodoloģiju ar Fiskālajā līgumā lietoto. Tā noteiks, ka fiskālo disciplīnu var nodrošināt vienīgi ar ilgtspējīgiem risinājumiem ieņēmumu un izdevumu daļā, nevis ar vienreizējiem pasākumiem, skaidro ministrijā.

Cits priekšlikums paredz ieviest izdevumu pieauguma tempa nosacījumu. Papildus Fiskālajā līgumā noteiktajam, ka tiek ierobežots strukturālais deficīts, paredzēts noteikt, ka arī izdevumi, izslēdzot IKP deflatoru (inflāciju), nedrīkst augt ātrāk nekā potenciālā IKP pieaugums. FM piedāvāja analoga nosacījuma iestrādi FDL.

Tāpat tiek paredzēta automātiskā korekcijas mehānisma ieviešana. Saeimas pirmajā lasījumā iesniegtā FDL versija paredzēja, ka plānotās vispārējās valdības bilances nosacījums ir jānodrošina, nosakot, ka faktiskā bilance nedrīkst būt sliktāka par plānoto, izņemot dabas katastrofas un avārijas gadījumus.

Savukārt Fiskālais līgums paredz elastīgāku pieeju - ja budžeta izpildes gaitā strukturālā bilance pasliktinās pret plānoto vairāk kā par noteiktu lielumu, turpmākajos gados tiek noteikta korekcija, kas šo novirzi novērš. FM izstrādātie un valdībā atbalstītie priekšlikumi FDL otrajam lasījumam Saeimā ietver šāda mehānisma iestrādi FDL un detalizēti nosaka gadījumus, kad šādas novirzes ir pieļaujamas.

Priekšlikumi saistīti arī ar strukturālā deficīta pieļaušanu produktīvo investīciju projektiem. Pirmajā lasījumā pieņemtais FDL paredz stingri sabalansētu budžetu, t.i. vidēji ekonomiskā cikla laikā bilance ir nulle. Savukārt Fiskālais līgums paredz to, ka ir pieļaujams strukturālais deficīts, bet ne vairāk kā 0,5% no IKP. FDL otrā lasījuma priekšlikums kā pamatnosacījumu paredz saglabāt 0% strukturālo bilanci, tomēr kā izņēmuma gadījumu pieļauj atkāpi no šī nosacījuma, lai īstenotu produktīvās investīcijas. Vidējā atkāpe četros gados nedrīkst pārsniegt 0,5% no IKP.

Akceptēti arī priekšlikumi, kas saistīti ar Fiskālā ietvara direktīvas ieviešanu. Viens no priekšlikumiem ir par Fiskālās padomes izveidi, Fiskālais līgums paredz, ka dalībvalstis nodrošina no budžeta veidošanā iesaistīto institūciju neatkarīgu fiskālās disciplīnas normu ievērošanas uzraudzību. Iecerēts, ka Fiskālā padome darbosies septiņu cilvēku sastāvā un uzraudzīs, vai valsts budžets tiek izstrādāts un īstenots atbilstoši FDL noteiktajiem fiskālās disciplīnas nosacījumiem.

Tāpat Fiskālā ietvara direktīva paredz nosacījumu, ka dalībvalstis identificē un publicē iespējamās saistības. Šis nosacījums ir jāskata plašākā kontekstā ar pasaulē vērojamo tendenci par fiskālo risku vadību ar mērķi mazināt šādu risku negatīvo ietekmi uz budžeta fiskālo rādītāju stabilitāti.

Tādējādi finanšu ministrs rosināja fiskālo risku vispārējās vadības sistēmas izveidi, nosakot, ka fiskālā nodrošinājuma rezerves lielums, kas likumprojekta pirmā lasījuma versijā tika noteikts 0,5% no IKP, tagad tiek aprēķināts atbilstoši identificētajiem riskiem. Tas nozīmē, ka ir jāprognozē neplānotu notikumu iestāšanā varbūtības un jau iepriekš jāveido attiecīgi uzkrājumi – fiskālā nodrošinājuma rezerve. Tai vajadzētu "amortizēt" šādus izdevumus un novērst vai vismaz samazināt atkāpšanos no fiskālās disciplīnas.