'KPMG Baltics' būs jāiesniedz tiesai detalizēti aprēķini par 'Krājbankas' aktīvu samazinājumu  (6)

Vēl Rīgas dome bija lūgusi tiesu uzlikt administratoram par pienākumu iesniegt detalizētu savas atlīdzības aprēķinu, taču šajā daļā lūgums tika noraidīts.

Šodien vairāk nekā sešu stundu ilgajā tiesas sēdē ar diviem pārtraukumiem tika uzklausītas iepriekš vēl neuzklausīto "Krājbankas" kreditoru sūdzības par maksātnespējas administratora darbību, bet pēc tam izteicās pats administrators un tā pārstāvji, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) juristi.

"KPMG Baltics" pilnvarotais pārstāvis Jānis Ozoliņš tiesā sacīja, ka virknē sūdzību esot norādīts, ka viņš saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 132.panta 2.daļu nedrīkst vienlaikus pildīt administratora pienākumus vairākos maksātnespējas procesos. Ozoliņa un "KPMG Baltics" izpratnē gan šis regulējums esot attiecināms tikai uz vairāku kredītiestāžu maksātnespējas procesu administrēšanu, bet tas neliedzot vienlaikus ar bankas maksātnespējas procesu administrēt citu tādu uzņēmumu maksātnespējas procesus, kas nav kredītiestādes.

Kā piemēru Ozoliņš minēja likvidējamo AS "Ogres komercbanka" un AS "VEF banka" likvidatorus, kuri vienlaikus ir arī administratori neskaitāmos maksātnespējas procesos. Jāpiezīmē, ka minētā Kredītiestāžu likuma norma attiecas arī uz likvidatoriem.

"KPMG Baltics" pilnvarotais pārstāvis atspēkoja kreditoru pārmetumus par to, ka viņš maksātnespējas procesā parakstījis dokumentus kopā ar citām personām. Ozoliņš norādīja, ka tiesa par administratoru ir iecēlusi juridisku personu - "KPMG Baltics", kas savukārt pilnvarojusi viņu, tāpēc Ozoliņš uzskata, ka tas ir tikai pareizi, ka dokumentus paraksta arī viņa pilnvaru devējs. Tas liecinot, ka gan pilnvaras devējam, gan pilnvarniekam ir vienāda izpratne par parakstāmajiem dokumentiem.

"KPMG Baltics" korporatīvo finanšu direktors Aivars Jurcāns tiesas sēdē atzīmēja, ka 99,8% noguldītāju prasību ir apmierinātas, izmantojot Noguldījumu garantiju fondu. Kreditoru pārstāvji gan viņam vēlāk pārmeta, ka ir aplami veikt šādus aprēķinus, balstoties uz noguldītāju skaitu, nevis noguldījumu apmēru.

Jurcāns kategoriski noraidīja kreditoru sūdzībās minētos pārmetumus par to, ka administrators nav darījis visu iespējamo, lai "Krājbanka" netiktu sanēta. "Visos publiskajos un privātajos paziņojumos mēs esam teikuši, ka esam atvērti visiem sanācijas plāniem," sacīja Jurcāns.

"KPMG Baltics" korporatīvo finanšu direktors arī norādīja, ka gadījumā, "ja administratora pieeja būtu bijusi tikai formāla, tad mēs atskaitē nebūtu norādījuši, ka esam izskatījuši septiņus sanācijas priekšlikumus." Tāpat, pēc viņa teiktā, "neatbilst patiesībai apgalvojums, ka mēs neesam komunicējuši ar bankas lielākajiem kreditoriem," līdz ar to administrators varot pilnīgi skaidri apgalvot, kas ir un kas nav iespējams.

Jurcāns minēja, ka vienā no sanācijas priekšlikumiem bijis minēts kāds investors, kurš it kā esot izrādījis iniciatīvu investēt "Krājbankas" sanācijas procesā, bet, pārbaudot šo informāciju, izrādījies, ka investors par to nemaz neesot bijis informēts.

Pēc tam kreditoru pārstāvji tiesas sēdē uzdeva neskaitāmus jautājumus administratora "KPMG Baltics" pārstāvjiem. Piemēram, SIA "Izdevniecība žurnāls Santa" nolīgtais advokāts Aldis Gobzems vaicāja, ar ko tieši maksātnespējīgajā "Krājbankā" patlaban nodarbojas vairāk nekā 500 darbinieku, kuri joprojām nav atlaisti. Ozoliņš atbildēja, ka viņi strādā ar sertifikātiem, finanšu instrumentiem. Protams, bankas darbinieku skaita samazināšana notikšot, ja tiks pasludināta bankrota procedūra.

FKTK pārstāve tiesā atzina: "Ja nav naudas, tad nav sanācijas." Neviens no iesniegtajiem plāniem neesot paredzējis pietiekamus ieguldījumus, lai realizētu "Krājbankas" sanāciju. Kā priekšnosacījums sanācijas procesam minimālās nepieciešamās investīcijas kredītiestādes pamatkapitālā esot bijušas 140 miljoni latu, bet faktiski nepieciešamā summa normālai sanācijai - 171 miljons latu.

Pēc FKTK viedokļa uzklausīšanas un iztaujāšanas tiesa izlēma jau iepriekš minēto Rīgas domes lūgumu un pasludināja pārtraukumu lietas izskatīšanā līdz trešdienas, 25.aprīļa, plkst.11.

Rīgas apgabaltiesa 20.aprīlī sāka izskatīt kreditoru sūdzības un izvērtēt bankas maksātnespējas administratora rīcību, bet jautājums par bankrota sākšanu pēc būtības vēl netika skarts. Laika trūkuma dēļ piektdien paspēja izteikties tikai puse no visiem desmit sūdzību iesniedzējiem, un lietas izskatīšanā tika pasludināts pārtraukums līdz šodienai.

Ar sūdzībām par kreditora darbību tiesā vērsies bijušais bankas īpašnieks un padomes loceklis Vladimirs Antonovs, bijušais Rīgas mērs Andris Ārgalis, SIA "Veiksmes līzings", bijušais "Krājbankas" valdes loceklis Mārtiņš Zalāns, SIA "Travelvia", SIA "Izdevniecība žurnāls Santa", SIA "WK Corporate Services Ltd.", kā arī vēl dažas personas un Rīgas dome, kas lūgusi administratoru atcelt.

Kreditori apšauba administratora darbības atbilstību likumam, kā arī viņa kompetenci un pārmet tam darbošanos pašam savās interesēs.

Tiesa pagaidām atklātu atstājusi jautājumu par "Krājbankas" bankrota sākšanu, kā arī nav izlēmusi "Izdevniecības žurnāls Santa" pieteikto lūgumu apturēt tiesvedību, iekams Satversmes tiesa nav pieņēmusi savu nolēmu sūdzības lietā, kas sākta pēc izdevniecības īpašnieces Santas Ančas un vairāku citu "Krājbankas" noguldītāju pieteikumiem.

Lietā ir kopumā 21 dalībnieks, tostarp arī "Krājbankas" bijušās amatpersonas, piemēram, bankas bijušais prezidents Ivars Priedītis, V.Antonovs un Aleksandrs Antonovs, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta. Atsevišķas personas lietā pārstāv pat vairāki advokāti.

Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī "Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu.

"KPMG Baltics" tiesā iesniedza pieteikumu sākt "Krājbankas" bankrotu.

Administrators rosināja sākt "Krājbankas" bankrotu, jo tas secināja, ka neviens no saņemtajiem četriem "Krājbankas" sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams. Līdz ar to 21.februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolēma apstiprināt bankas maksātnespējas risinājumu - bankas bankrota procedūru.

No "Krājbankas" kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), tam seko valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).