Uzņēmēji kritizē iecerēto PVN mazināšanas plānu  (89)

Uzņēmēji atbalsta ideju par PVN samazinātās likmes piemērošanu elektroenerģijai, gāzei un siltumam, kas reāli varot slāpēt inflāciju, jo Finanšu ministrijas (FM) iecere par PVN pamatlikmes 22% samazināšanu līdz 21% nekādu cilvēkiem taustāmu ieguvumu neatstāšot.

Pēc SIA "Baltijas lāse" līdzīpašnieka Ivara Strautiņa domām, PVN pamatlikmes samazināšana mazajiem tirgotājiem radīs papildu problēmas ar kases aparātu pārprogrammēšanu, bet faktiski ne cenās – īpaši preču cenās līdz vienam vai dažiem latiem.

Jau iepriekš banku analītiķi laikrakstam atzinuši, ka PVN kopējās likmes samazināšana par vienu procentpunktu ir pietiekami riskanta, jo nav skaidrs, kā tiks nodrošināts tas, lai tirgotāji patiešām samazinātu preču cenas. "Lai gan tirgotāju pārstāvji ir pauduši atbalstu šai iniciatīvai un izteikuši gatavību samazināt arī cenas, tas drīzāk notiks fragmentāri, visticamāk, atsevišķu produktu grupās," minēja SEB bankas eksperts Dainis Gašpuitis, paužot šaubas, vai visu kategoriju preču un pakalpojumu tirgotāji uzņemsies preču pārcenošanas izmaksas eiro ieviešanas vārdā.

"PVN ir pārāk augsts, bet jādomā, vai to nevajag mazināt selektīvi, elektroenerģijai vai atsevišķiem pārtikas produktiem – maizei, pienam, lai palīdzētu mazturīgajiem iedzīvotājiem," klāstīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns.

Līdzīgu viedokli pauda arī LDDK eksperts Pēteris Leiškalns. LDDK ieskatā viena no jomām, kur PVN samazināšana radītu ilgtermiņa efektu, ir komunālie maksājumi.

"Zviedrija, Dānija, joprojām iztiek bez eiro, un vēl nekas slikts ar tām nav noticis," uzsver SIA "Amber Wood" valdes priekšsēdētājs Ivars Akerfelds. Viņaprāt, PVN pamatlikmes samazināšana ir pierādījums īstermiņa domāšanai. "Eiro nav mērķis, bet gan līdzeklis Latvijas tautsaimniecības uzlabošanai," laikrakstam paudis Akerfelds.

Viņaprāt, ja valsts patiešām vēlas palīdzēt iedzīvotājiem, tad vajag samazināt PVN pārtikas precēm – pienam, maizei. "Šaubos gan, ka Latvijā kaut ko tādu varētu īstenot, jo PVN ieņēmumos droši vien lielākā daļa ienāk tieši no tās pašas pārtikas. Tiesa gan, ir valstis, kurās pārtikai tiek piemērots zemāks PVN," uzsvēris Akerfelds.

Jau ziņots, ka koalīcija panākusi vienošanos par nodokļu izmaiņām, kas paredz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu par vienu procentpunktu no šā gada 1.jūlija un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu par pieciem procentpunktiem turpmāko triju gadu laikā.

FM piedāvā samazināt PVN no šā gada 1.jūlija, bet iedzīvotāju ienākuma nodokli no 25% līdz 24% – no nākamā gada 1.janvāra. Rosināts arī neapliekamo minimumu palielināt no 45 līdz 60 latiem.