Saeimas Preses dienestā portālu "Delfi" informēja, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija par "Krājbankas" uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas finanšu sistēmu tika izveidota pērn 1.decembrī.
Šajā laikā komisija analizēja cita starpā arī FKTK darbu "Krājbankas" uzraudzībā un secināja, ka FKTK pasākumi bankas kapitāla pietiekamības nodrošināšanai ilgtermiņā nav bijuši efektīvi un reāla pamatkapitāla nepiesaistīšana uzskatāma par banku uzrauga kļūdu.
Savā attieksmē pret bankas kapitāla nepietiekamību FKTK ilgāku laika periodu ir bijusi pārāk iecietīga.
Savukārt atteikšanās izvērtēt Vladimira Antonova personību, paļaujoties uz Lietuvas banku uzrauga izvērtējumu, un iespējamo seku neizvērtēšana, dodot viņam būtiskas līdzdalības iespējas "Krājbankā", vērtējama kā bezdarbība, kas nesusi nopietnas negatīvas sekas "Krājbankas" turpmākajā darbībā, teikts ziņojumā.
Tāpat būtisku kaitējumu "Krājbankas" un valsts finanšu sistēmai kopumā ir nesusi arī FKTK neveiksmīgā un labas partnerības principiem neatbilstošā sadarbība ar Lietuvas Banku un Lietuvas banku uzraugu.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija secināja, ka "Latvijas banku uzraugam acīmredzami nebija iespēju šo sadarbību būtiski ietekmēt un uzlabot bez Lietuvas kolēģu izpratnes".
Izmeklēšanā arī secināts, ka gandrīz visas aptaujātās pašvaldības un valsts iestādes, kuras bija noguldījušas līdzekļus depozītos, to darījušas, neievērojot Publisko iepirkumu likuma normas.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija ir lūgusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) vērtēt, vai šādā rīcībā nav saskatāmi amatpersonu pārkāpumi un vienlaikus rosina izstrādāt metodiskos norādījumus, kā pašvaldības, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības var savus finanšu līdzekļus noguldīt kredītiestāžu depozītos.
Deputāti arī rosina valdību rast iespēju kompensēt "Krājbankas" maksātnespējas rezultātā zaudētos līdzekļus piecām pašvaldībām, kuru teritorijā nebija citas bankas filiāles.
Deputāti secinājuši, ka patlaban kredītiestādes valdes locekļu atbildība par darījumiem viņu pārvaldītajā kredītiestādē nav pietiekama. Tā būtu jāpapildina, piemēram, nosakot, ka darījumi virs noteiktas summas ir rakstiski jāapstiprina visiem valdes locekļiem. Komisija rosina vērtēt iespēju noteikt kriminālatbildību par procedūras neievērošanu, darījumiem virs noteiktas summas ar kredītiestādes aktīviem.
Patlaban kredītiestādes informāciju par korespondējošo kontu ieķīlāšanu banku uzraugam sniedz vienreiz gadā savos pārskatos. Tas nav pietiekami, lai nodrošinātu operatīvu kontroli, secinājusi komisija, aicinot noteikt tādu mehānismu, kas nodrošina adekvātas kontroles iespējas.
Komisija arī rosina valdību meklēt risinājumus, lai saīsinātu kredītiestāžu maksātnespējas un likvidācijas lietu izskatīšanu tiesās, kā arī izstrādāt jaunu atlīdzības regulējumu kredītiestādes maksātnespējas procesa administratoram un kredītiestādes likvidatoram, tostarp ieviešot faktiski atgūto parādu definīciju.
Nepiekrītot gala ziņojumā ietvertajam, komisijas deputāts Andrejs Elksniņš (SC) gan pievienojis tam savu atsevišķo viedokli. Frakcijas vārdā atsevišķu viedokli dokumentam pievienoja arī deputāts Dāvis Stalts (NA).
Parlamentārieši gala ziņojumā nākuši klajā arī ar priekšlikumiem banku uzraudzības un maksātnespējas procedūru pilnveidošanai, piemēram, deputāti rosina kompensēt pašvaldībām bankā pazaudētos līdzekļus, tiesībsargus vērtēt atbildīgo amatpersonu atbildību, kā arī saīsināt kredītiestāžu maksātnespējas un likvidācijas lietu izskatīšanu tiesās.
Izmeklēšanas komisijas sagatavotais gala ziņojums pēc parakstīšanas tiks iesniegts Saeimas Prezidijam un komisija par to ziņos Saeimas sēdē.
Komentējot izmeklēšanas komisijas darbu, tās vadītājs Jānis Lāčplēsis (V) atzinis, ka ceļš līdz gala ziņojumam nebija viegls un to traucējis kvoruma trūkums.
"Es būtu gaidījis aktīvāku darbu no deputātiem, kuri paši rosināja šādas izmeklēšanas komisijas izveidi. Vairākkārt ir bijusi diskusija arī par parlamentārās izmeklēšanas komisijas kompetenci un to, vai nebūtu jāpārskata komisijas pilnvaras, taču to vērtēt nav šīs konkrētās komisijas kompetencē, mums primāri bija jāskata konkrēti ar "Krājbanku" saistīti jautājumi paudis Lāčplēsis.
Satversme un Saeimas kārtības rullis nosaka, ka Saeimai noteiktiem gadījumiem jāieceļ parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa deputātu.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa 8.maijā nolēma sākt "Krājbankas" bankrotu.
Bankrotu lūdza sākt "Krājbankas" administrators - revīzijas kompānija "KPMG Baltics", kas secināja, ka neviens no četriem saņemtajiem bankas sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams. Arī FKTK apstiprināja bankrota procedūru kā bankas maksātnespējas risinājumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit