Plāno atlaist 400 'Hipotēku bankas' darbiniekus; arodbiedrība draud ar streiku  (100)

Atsaucoties uz aģentūru BNS, "Delfi" iepriekš rakstīja, ka valstij piederošajā "Hipotēku bankā" un tās meitasuzņēmumos strādā ap 600 darbinieku. Bankas valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko pastāstīja, ka bankas darbinieku skaits līdz ar komercdaļas pakešu pārdošanu samazināsies par pusi. Viņš atzina, ka darbinieku skaita samazināšana varētu notikt nākamā gada otrajā ceturksnī.

Arodbiedrības pārstāvji portālu "Delfi" informēja, ka pagājušajā nedēļā notikusi arodbiedrības ārkārtas valdes sēde, kurā izlemts sasaukt ārkārtas kongresu, lai lemtu par streika pieteikšanu gadījumā, ja turpmākās pārrunas saistībā ar plānoto "Hipotēku bankas" 400 darbinieku atlaišanu bankas akcionāra - valsts - dēļ nonāks strupceļā.

Arodbiedrība "Komercio Unio", kas pārstāv bankas darbinieku intereses, Uzņēmumu reģistra (UR) Arodbiedrību reģistrā reģistrēta šā gada 21.jūnijā un tās paraksta tiesīgās amatpersonas ir Ineta Muižniece un Ilga Viegliņa. Arodbiedrība reģistrēta Pērses ielā 16, liecina UR apkalpojošās datu bāzes "Lursoft" informācija.

Muižniece portālam "Delfi" pastāstīja, ka starpnozaru arodbiedrība izvirzījusi konkrētas prasības, kuras tuvākajās dienās paredzēts iesniegt vai nu "Hipotēku bankai" vai arī valsts intereses pārstāvošajai Finanšu ministrijai (FM). Galvenais, ko vēlas panākt arodbiedrība, ir tas, lai bankas darbiniekiem tiktu piedāvāti amati valsts sektorā, jeb tiktu īstenots tā dēvētais "aprūpētais darba uzteikums" - bankas darbinieki pārprofilēti citam darbam. Atsevišķām darbinieku kategorijām, piemēram IT speciālistiem, būtu iespējams darbu piedāvāt pat bez pārkvalificēšanās.

Pēc "Hipotēku bankas" arodbiedrības organizācijas pārstāvja Ginta Henkela portālam "Delfi" sacītā, arodbiedrība ir gatava likumā noteiktajā kārtībā sasaukt kongresu, kurā varētu tikt lemts jautājums par streika pieteikšanu, ja netiks izpildītas strādājošo prasības. Henkels gan atturējās nosaukt precīzas darbinieku prasības, sakot, ka tās šobrīd vēl tikai tiekot formulētas. Turklāt arī streiks varētu būt tikai galējais līdzeklis, ja neizdošoties panākt darbiniekiem atlaišanas gadījumā labvēlīgākas sociālās garantijas.

Banka gan apņēmusies izmaksāt likumā noteikto kompensāciju vienas līdz trīs mēnešu algu apmērā, saglabāt veselības apdrošināšanu uz atlikušo polises darbības laiku, taču esot jāņem vērā gan "Latvijas Krājbankas" bankrots, gan "SEB bankas" filiāļu skaita samazināšana, kas ietekmējis nodarbinātību sektorā, jo atlaižamo darbinieku skaits ir liels. Patlaban esot sākušās sarunas ar bankas pārstāvjiem, taču esot noprotams, ka banka savu nostāju varētu nemainīt.

Bankas pārstāvis arī pauda uzskatu, ka patlaban "Hipotēku bankas" liktenis vēl neesot līdz galam skaidrs, jo gala lēmumu par bankas tālāko darbību vēl neesot pieņēmusi valdība, taču bankai tas neesot traucējis sākt sarunas par bankas darbinieku kolektīvo atlaišanu.

Arodbiedrības pārstāvji informēja, ka pagājušajā nedēļā risinājušās arī sarunas ar banku, taču no tām arodbiedrībai savu biedru un pārējo bankas darbinieku liktenis nav kļuvis skaidrāks. Lai gan aktivitātes par "Hipotēku bankas" komercdaļas pārdošanu sāktas jau 2009.gadā, tikai šā gada 20.septembrī arodbiedrība saņēmusi oficiālu brīdinājumu par 400 darbinieku kolektīvo atlaišanu.

"Šajā gadījumā vainojama nav bankas vadība, bet FM kā bankas vienīgā valsts kapitāla daļu turētāja, jo arī bankas vadībai līdz šim brīdim nav sniegta informācija par bankas tālāko likteni. Līdz ar to arodbiedrībai savu biedru un pārējo darbinieku aizstāvībai jāatrisina matemātisks vienādojums ar vienu zināmu lielumu un nenoteiktu daudzumu nezināmo," uzskata arodbiedrība.

Līdz ar to šobrīd arī netiek nosprausti konkrēti termiņi, kādos arodbiedrība, banka un valsts grasās risināt šo situāciju un arī kongresa sasaukšanas laiks, kurā varētu tikt lemts jautājums par streiku, netiek konkretizēts.

Muižniece papildināja, ka "Komercio Unio" ir starpnozaru arodbiedrība un tā apvieno ne tikai "Hipotēku bankas" darbiniekus, bet arī divās citās komercbankās strādājošos, apdrošināšanas brokeru sabiedrības, pašvaldību, kultūras darbinieku un "Latvijas Mobilā telefona" darbiniekus.

Savukārt "Hipotēku bankā" portāls "Delfi" uzzināja, ka bankas komercdaļas pārdošanas stratēģija tika apstiprināta 2011.gada novembrī, savukārt līgumi par četru komercdaļas pakešu pārdošanu tika noslēgti šā gada jūnijā.

Jautājums par darbinieku skaita faktisku samazināšanu nav "Hipotēku bankas" dienaskārtībā līdz komercdaļas klientu apkalpošanas pārejai uz "Swedbank", kas notiks 24.novembrī.

Pēc komercdaļas pārdošanas "Hipotēku banka" turpinās darbu kā attīstības institūcija un koncentrēsies tikai uz valsts atbalsta programmu realizāciju. Bankā norāda, ka darbības apjoma samazināšana rada nepieciešamību pārskatīt arī strādājošo skaitu.

Darbinieku skaita samazināšana ir iespējama pusotra gada laikā, līdz 2014.gada vidum - tātad ilgākā laika periodā un tā notiks, ievērojot visas likumos noteiktās prasības un nodrošinot visas likumā noteiktās sociālās garantijas. Turklāt, bankas pārveides procesā tiks pieteikts iespējamais maksimālais darbinieku skaita samazinājums, kas obligāti nenozīmē faktisko strādājošo skaita samazinājumu.

Banka uzsver, ka tā īsteno un īstenos visas likumā noteiktās darbības darbinieku skaita samazināšanas gadījumā. Plānojot personāla skaita izmaiņas nākotnē, atbildoši normatīvajiem dokumentiem, banka ir savlaicīgi uzsākusi likumā noteiktās darbības - ir notikušas vairākas sarunas un konsultācijas ar darbinieku arodorganizāciju un darbinieku pārstāvjiem par darbinieku skaita samazināšanu, taču šobrīd neviens darbinieks šī procesa ietvaros nav brīdināts par darba uzteikumu.

Pēc tam, kad būs notikušas sarunas ar darbinieku pārstāvniecību, atbilstoši likumam, tiks informēta Nodarbinātības valsts aģentūra un pašvaldības, savukārt darbinieki darba uzteikumu saņemtu ne ātrāk kā 24.novembrī.

Banka apliecina, ka bankas pārveides un darbinieku skaita samazināšanas procesā tiek un tiks ievērotas visas likumā noteiktās procedūras un tiks nodrošinātas likumā noteiktās sociālās garantijas.

Kā ziņots, VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" četras komercaktīvu paketes, izsakot visizdevīgāko piedāvājumu, ir iegādājušās AS "Swedbank" un AS "SEB banka".

Valdība pērn rudenī vienojās par "Hipotēku bankas" komercdaļas pārdošanas stratēģiju. Bankas komercdaļa sadalīta un tiek pārdota sešās paketēs.

Uz "Hipotēku bankas" bāzes plānots veidot "Attīstības banku", kas nodarbotos ar valsts atbalsta sniegšanu uzņēmumiem.